4. marts vēsturē: Lietuvā atzīmē svētā Kazimira dienu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.03.04

4. martā Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā godina svētā Kazimira piemiņu – šis aizbildnis dzīvoja laikā no 1458. līdz 1484. gadam. Kazimirs piedzima Krakovā sava tēva – Polijas karaļa un Lietuvas lielprinča Kazimira IV pilī. Viņa māte Elizabete no Austrijas bija imperatora Albrehta Otrā Hapsburga meita. Kazimirs bija trešais bērns starp astoņām karaliskās ģimenes atvasēm.

1471. gada rudenī, kad Kazimirs bija tikai 13 gadus vecs, vecāki viņu sūtīja uz Ungāriju, lai ieņemtu karaļa troni, uz kuru mātei Elizabetei bija sukcesijas tiesības. Pēc gada Kazimirs atgriezās Krakovā, kur turpināja izglītību. Tai pašā laikā vecākais brālis Ladislavs mantoja Bohēmijas troni, bet princis Kazimirs kļuva par pretendentu uz sava tēva troni.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Biznesa pusdienu piedāvājums

Restorāns Hercogs Mārupē, Vītiņu ielā 4A aicina jūs uz biznesa pusdienām darba dienās no plkst. 11:30-15:00!

Hercogs Mārupe

16-17 gadu vecumā Kazimirs sāka apceļot karaļvalsti, lai gūtu pieredzi tās pārvaldē. Divdesmit divu gadu vecumā tēvs viņu iecēla par valsts līdzpārvaldnieku, bet vēlāk viņš pārvaldīja Poliju, kamēr tēvs palika Lietuvā. Kazimirs nostiprināja valsti, atmaksāja parādus, izskauda noziedzību provincēs, reformēja galmu un atjaunoja draudzīgas attiecības ar Svēto Krēslu, kas bija novājinājušās tēvam Kazimiram IV uzturot kontaktus ar husītiem.

1483. gadā Kazimirs ieradās Lietuvā – zemē, kas piederēja viņa tēvam Kazimiram IV, vectēvam Jagailim un vecvectēvam Aļģirdam. Nākamajā gadā Kazimirs nomira. Viņa miesas tika guldītas Viļņas katedrālē. Daudzi cilvēki pēc tam sāka lūgties pie viņa kapa, jo savas dzīves laikā Kazimirs bija izpelnījies plašu uzmanību ar savu svēto dzīvesveidu.

Romas bīskaps saņēma vairākus ierosinājumus par Kazimira kanonizāciju. Pāvesta nuncijs, benedikiešu mūks Zaharijs Ferrari ieradās Lietuvā, kur sāka iztaujāt cilvēkus, kas varēja liecināt par svētā Kazimira dzīvi. Atklājās, ka princis bija arī pamatīgs gandarītājs, jo zem karaliskā apģērba viņš nēsāja asu saru drēbi, gulēja uz grīdas, lūdzās pie slēgta dievnama durvīm, kā arī atbalstīja nabagus, atraitnes un bāreņus. Starp daudzajiem svētā Kazimira tikumiem izcēlās viņa taisnības izjūta un pašdisciplinētība. Līdz pat dzīves beigām viņš apņēmās būt šķīsts miesā un garā.

Pāvests Leons X Kazimiru pasludināja par svēto, un tie bija īsti svētki Lietuvā. Svētā Kazimira miesas atdusas senajā Viļņas katedrālē, Polijas karaļu un Lietuvas dižkunigaišu kapelā.