Auces novadā apzināti 62 jauni dižkoki

Aiga Priede | 2021.03.07

Auces novada teritorijā šī gada sākumā apzināti 62 jauni dižkoki, līdz ar to kopējais šajā pašvaldībā reģistrēto dižkoku skaits sasniedzis 146, no kuriem liela daļa ir ozoli.

Dižkoki apzināti un uzmērīti Dabas aizsardzības pārvaldei (turpmāk – Pārvalde) sadarbojoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti Lāsmu Veilandi, kura sava bakalaura darba ietvaros pētīja Auces novada dižkokus. Divu mēnešu laikā studente apsekoja aizsargājamos kokus, veica mērījumus, foto fiksācijas un apkopoja informāciju par dižkoku faktisko stāvokli, tādējādi papildinot datubāzi un sniedzot būtisku ieguldījumu dabas aizsardzības informācijas apkopošanā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

NBS orķestra koncerts TUMĒ

2. maijā plkst. 19.00 Tumes Kultūras namā Baltā galdauta svētku koncerts kopā ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra Estrādes ansambli.

Tukuma TIC

Starp jaunajiem dižkokiem 13 ir melnalkšņi un tie praktiski visi atrodas alejā Lielauces parkā. Uzmērīti arī deviņi parastie skābarži, kas atrodas Vecauces pils parkā un bijušās Ķeveles muižas parkā un šobrīd sasnieguši dižkoka izmērus. Parastais skābardis ir aizsargājama koku suga, kas dabiskos apstākļos aug tikai pašos Latvijas dienvidrietumos un Latvija ir šīs sugas tālākais ziemeļu punkts. Lai kļūtu par dižkoku parastajam skābardim ir jāsasniedz 1,5 metru apkārtmērs, kas salīdzinot ar daudzu citu sugu dižkokiem ir maz, tāpēc tie nereti dižkoku meklējumos paliek nepamanīti, jo izskatās tievi.

Pie lielas daļas no jaunajiem dižkokiem Auces novadā jau pievienotas atpazīstamības zīmes “Ozollapa”, kas ne vien dara tos pamanāmākus, bet arī veicina  dižkoku aizsardzību. Tuvākajā laikā šādas atpazīstamības zīmes pievienos arī pie pārējiem kokiem. Dižkoki reģistrēti arī dabas datu sistēmā “Ozols”.

Laika gaitā Pārvaldei izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Latvijas augstskolām. “Esam ieinteresēti sadarbībai ar ikvienu studentu, jo darba vidē balstītas mācības ļauj ne vien jauniešiem iepazīt patieso darba vidi un iemēģināt spēkus izvēlētajā nozarē, bet arī sniedz būtisku ieguldījumu dabas aizsardzībā. Esam atvērti šādai sadarbībai, kā arī ar prieku uzņemam praktikantus un studentus, kuri vēlas iesaistīties Pārvaldes ikdienas darbā, izrāda interesi un vēlas veikt pētījumus par dabas tēmām,” pauž Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vadītāja Meldra Priedēna.

Dižkoku skaits ir mainīgs – katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru un garumu, kļūst par aizsargājamu koku, kuram nepieciešama īpaša apsaimniekošana un aizsardzība. Dabas datu pārvaldes sistēmā “Ozols” šobrīd reģistrēti vairāk nekā 11 500 dažādu sugu dižkoku. Tomēr patiesais aizsargājamo koku skaits ir daudz lielāks, jo ne visi dižkoki ir apzināti, un arī koki pie kuriem nav piestiprināta atpazīstamības zīme “Ozollapa” var būt dižkoki.

Pārvalde vērš iedzīvotāju uzmanību, ka dižkoki ir dabas pieminekļi, kas ir īpaši aizsargājami un arī gadījumos, kad pie koka nav piestiprināta atpazīstamības zīme “Ozollapa”, lielu un vecu koku nozāģēšana, kāda cita ietekme uz šo koku vai saimnieciskā darbība tā tuvumā ir jāsaskaņo ar Pārvaldi. Tāpat arī  Pārvalde aicina iedzīvotājus ziņot par lieliem un diženiem kokiem, lai tos iekļautu sargājamo koku reģistrā, zvanot pa tālr.26872625.