Pirmais pārgājiens kā ģimenei? Kristīne Garklāva dalās noderīgos ieteikumos ģimenēm ar bērniem

Katrīna Antmane | 2021.03.13

Latvijas daba ir skaista un mums daudziem līdz galam neiepazīta. Būšana dabā ir vislabākais veids, kā atgūt enerģiju mūsdienu straujajā dzīves ritmā, tostarp lielisks veids, kā aktivizēt visu ķermeni pēc tam, kad pa nedēļu pavadīts daudz laika mājas solī – gan strādājot, gan mācoties. Šis laiks, iespējams, sagādājis pārbaudījumus attiecībās ar bērniem, tādēļ kopīgi pārgājieni nedēļas nogalēs var būt kā lielisks ģimenes saliedēšanas risinājumus. Interesantos ieteikumos, kā sagatavoties nedēļas nogales pārgājienam kopā ar bērniem, dalās aktīvās atpūtas eksperta Fjällräven vēstnese Kristīne Garklāva.

Kā plānot pārgājienu kopā ar bērniem?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atlaide auto nomai Bahreinā

Persijas līča debeszilajos ūdeņos atrodas apslēpts dārgakmens, kas gaida izpēti — Bahreina. Nepalaid garām, rezervē tūlīt un saņem 20% atlaidi.

Europcar

Lai kopīgi ar bērniem dotos pārgājienā, vecākiem būs jāsaskaras ar izaicinājumu un, iespējams, jācenšas atraut bērnus no Youtube un TikTok pasaules, lai iepazīstinātu ar ko jaunu. Pārgājieni visai ģimenei var būt kā liels piedzīvojums visiem kopā – ar pašu izdomātiem izaicinājumiem, spēlēm un kopīgu maltīti meža ielokā.

K. Garklāva norāda, ka, lai pārgājiens tiešām būtu izdevies, vispirms nepieciešams izzināt potenciālo maršrutu, lai pārliecinātos, vai tas bērniem nebūs pa garu un sarežģītu. “To var darīt jau kopā ar bērniem, izmantojot, piemēram, Google Maps vai Google Earth programmas. Tieši iesaistot bērnu pārgājiena plānošanā, pārgājiens būs tiešām izdevies, jo viņam būs lielāka interese pēc tam dabā meklēt iepriekš atrastos apskates objektus.” Noteikti vecākiem ir jāieguldās vēl vairāk, lai izvēlētais galamērķis tiešām atbilstu pastaigas mērķim. Piemēram, vai konkrētais rajons un maršruts neslēpj kādus nezināmus dārgumus. Tā kā dzīvojam Latvijā, zemē, kas arī vēsturiski ir bijusi diezgan apdzīvota, tad dažādus interesantus vēstures objektus, mantojums, stāstus un teikas var atrast teju katrā vietā.

Vai pārgājiens var būt arī Rīgā?

Fjällräven vēstnese vērš uzmanību, ka katrā pilsētā ir bezgalīgas pastaigu opcijas, arī Rīgā. “Pārgājienu iespējams plānot pa mazām un nezināmām taciņām, piemēram, iesaku izstaigāt Mārupītes krastus. Tie glabā ne tikai muižu vēstures stāstus, bet ir izcils piemērs tam, kā savvaļa dzīvo pilsētā. Te kokos var redzēt lielas ligzdas, vistu vanagus, pupuķus un daudzus, daudzus citus putnus. Tuvojoties pavasarim, vecākiem iesaku painteresēties, kad notiek pavasara putnu vērošanas ekspedīcijas, jo tās bērniem varētu īpaši interesēt.”

Šobrīd, pandēmijas laikā, ieteicams atrast mazāk zināmus maršrutus vai mēģināt uz tiem doties tad, kad potenciāli tur var būt mazāk cilvēku. Ir vērts izmantot kartes un pašiem izveidot savus maršrutus, lai iespēja satikt citus staigātājus būtu pēc iespējas mazāka.

Svarīga drošība mežā

Pārgājienu eksperte norāda, ka svarīgi dabā iet ar cieņu, nekurināt ugunskurus vietās, kur nedrīkst, bet, ja tas tiek kurināts, tad jāpapēta, kā to darīt pareizi – gan to kurinot, gan nodzēšot. Būtiski arī ir nepostīt biotopus, tāpēc labāk doties pa jau iestaigātām taciņām vai zvēru takām. Tāpat arī ir svarīgi būt cieņpilniem pret vidi un atcerēties “mantru” par atkritumiem – ko atnesi, to aiznes atpakaļ.

Reizēm ir iespēja sastapties arī ar kādu meža zvēru. Tad galvenais ir palikt mierīgam un ļaut dzīvniekam doties savās dienas gaitās. Būtiski arī izrunāt ar bērniem, kā orientēties mežā, kas ir laika zīmes, kā uztaisīt naktsvietu, ja telts nav līdzi, kā atrast ūdeni un citas pārnakšņošanai svarīgākās nianses. Noteikti iesaku sekot līdzi arī Pasaules Dabas fonda un Dabas Aizsardzības pārvaldes rīkotajām “Daru labu dabai” talkām, kad tās atkal tiks rīkotas. Tā ir ne tikai vērtīga, aktīva diena kādā interesantā vietā, bet arī iespējams daudz izzināt par dabu un, piemēram, invazīvajām sugām.

Ko vilkt, dodoties pārgājienā?

Jāatceras, ka pirms došanās pārgājienā noteikti jāpārdomā, kādu apģērbu izvēlēties gan vecākiem, gan bērniem. Svarīga loma ir virsjakai – vēlams, lai tās sastāvā būtu dūnas kā arī, lai materiāls ir ūdens izturīgs un pasargā no negaidīta lietus vai sniega. Kristīne iesaka ģerbties slāņos, lai nepieciešamības gadījumā, ja paliek pa karstu, kādu no kārtām var noģērbt. Piemēram, ja virsjaka ir plānāka materiāla, tad zem tās ieteicams vilkt termoveļu un flīsa jaku vai džemperi, kuram sastāvā ir vilna. Tas ir ļoti universāls materiāls – tas spēj gan atdzesēt ķermeni, gan sasildīt, kad tas ir nepieciešams.

Svarīgi arī, lai kājās būtu pārgājienam piemēroti apavi. Tiem ir jābūt no stingra materiāla un ar rievotu zoli, kas mazinātu paslīdēšanas risku. Ja laiks ir aukstāks, ieteicams apavos vilkt vilnas vai termo zeķes, taču jāatceras, ka vilnas zeķes var vilkt tikai tādos apavos, kuriem nav membrānas.

Veiksmes atslēga labākam pārgājienam ar bērniem

Kristīne atzīst, ka karsts kakao un maizītes ir veiksmes atslēga labākam pārgājienam. Tas ir lielisks veids gan kā motivēt doties uz priekšu, gan kā izcils pusdienu pauzes enerģijas lādiņš, kad nogurušas kājas.