Trīs pieminekļu stāsti no Tukuma puses

Agnese Atte | 2020.11.14

1919. gada 11. novembrī Latvijas karavīri svinēja uzvaru pār Bermonta karaspēku. Tā bija pirmā nozīmīgā militārā uzvara Latvijai un tās sabiedrotajiem, kas nodrošināja Latvijas kā neatkarīgas valsts faktisku un juridisku atzīšanu. Tāpēc katru gadu 11. novembrī - Lāčplēša dienā – Latvijā tiek godināti tie, kas cīnījušies par mūsu valsts brīvību un neatkarību.

Lāčplēša diena parasti tiek atzīmēta ar svinīgiem dievkalpojumiem, ziedu nolikšanu, lāpu gājieniem un koncertiem, tā pieminot kritušos un atminoties vēstures notikumus. Piedāvājam nelielu informāciju par Tukumā un apkārtnē esošajiem Brāļu kapiem un pieminekļiem, kas veltīti Pirmā pasaules karā kritušajiem, jo reti kurš zina tēlnieku ieceri – ar kādu domu tieši šādu tēlu vienā vai otrā piemiņas vietā viņš izvēlējies un ko vēlējies pateikt.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas nacionālā teātra izrāde TUKUMĀ

25. aprīlī, plkst.13:00 Tukuma pilsētas Kultūras namā izrāde pusaudžiem un viņu vecākiem.

Tukuma TIC

K.Zemdegas piemineklis un Brāļu kapi Meža kapos Tukumā

Brāļu kapi Meža kapos Tukumā izveidoti 1928.gada rudenī, iesvētīti 1928.gada 4.novembrī. Tajos apglabāti pēc vācu okupācijas kara tiesas sprieduma 1916.gadā nošautie civiliedzīvotāji un militārpersonas. Sākotnēji tie bija apbedīti aiz grantskalna, līdz 1928.gadā tos pārapbedīja, klāt pieapbedot vēl atsevišķus Pirmā pasaules kara un pret Bermontu kritušos latviešu karavīrus. Kopumā te apbedīti 44 kritušie.

1940.gada 19.maijā, piedaloties valdības un armijas pārstāvjiem, kapos atklāts Kārļa Zemdegas piemineklis, kuram nosaukums dots “Strēlnieks”. Par pieminekļa tēlu teikts, ka tas ir “granīta tēlā redzams jauns karavīrs ar šauteni rokās, gandrīz vēl zēns, sakām uzticības zvērestu savai tautai.” Tādējādi tēlnieks centies parādīt kareivja vienkāršību, dvēseles tīrību un nopietnību.

Pieminekļa postamentā iekaltas rindas:

“Svēts mantojums šī zeme

Mūsu tautai

Un svētīts tas, kas

Drošs par viņu krīt.”

Pieminekli iesvētīja armijas mācītājs P.Apkalns, piedaloties Tukuma apriņķa prāvestam A.Virbulim un mācītājam A.Volbergam. Kapu vārtus pēc K.Zemdegas meta izgatavojis Erdmanis, bet balstus izkalis Tukuma akmeņkalis A.Dūte. Pieminekļa izveide izmaksājusi 8000 latu.

Blakus Brāļu kapiem un K.Zemdegas piemineklim 2019.gadā uzstādītas 4 stēlas ar 51 Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera vārdu, kas saistīti ar Tukuma apriņķa teritoriju. Granīta stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros, godinot Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus. Stēlu autors ir mākslinieks Jānis Strupulis.

K.Zemdegas piemineklis I Pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās cīņās kritušajiem Džūkstes un Slampes draudzes dēliem Džūkstē

1935.gada 17.novembrī Džūkstes centrā atklāts Kārļa Zemdegas piemineklis I Pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās cīņās kritušajiem Džūkstes un Slampes draudzes dēliem. Tas veidots no gaiši pelēka Somijas granīta.

Par pieminekļa ideju K.Zemdega pats rakstījis šādi: “Jau pirms uzdevuma saņemšanas man bija šī ideja radusies. Katru traģismu vienmēr pavada 2 simboli: slava (par uzvaru) un sāpes (par zaudēto). Džūkstes piemineklī (šaurākā nozīmē) ir domāts trauks kā relikvārijs, kur simboliski ir savākti kritušo džūkstenieku pīšļi. Tiem svētajiem pīšļiem, kuri izkaisīti pa pasaules kara un atbrīvošanas cīņu dažādām frontēm, kuru kapus neviens nezin vai nevar apmeklēt,- tiem gribēju izcirst šeit dzimtenē mazu granīta trauku un pacelt viņu augstu.

Rotāju viņu zvaigznēm, jo mūsu slavai no šī mazā granīta trauka jāprot pacelties pāri ikdienai. Lejā atbalstās sieviete sāpēs par kritušajiem, bet augšējais tēls grib paust slavu, ko guvuši kritušie. Rokā viņam nav reāla šķēpa attēls, bet liesmainā, jo gribu pasvītrot vairāk garīgās cīņas uzvaru. Ko viņš ar domīgu skatu vēršas tālē – to atstāju katram tulkot pēc sajūtas.”

Monumenta priekšpusē iekalti šādi vārdi: “Pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušiem Džūkstes draudzes dēliem – Džūkstes draudze, Džūkstes, Slampes pagasti.” Piemineklis tapis ar Džūkstes un Slampes iedzīvotāju savākto līdzekļu palīdzību un izmaksājis 10 000 latu.

K.Zāles piemineklis un Brāļu kapi Smārdē

1915.-1917.gadā frontes līnija atradās netālu no Smārdes. 1916.gada rudenī latviešu strēlnieku daļas Smārdes apkārtnē izcīnīja vairākas kaujas, galvenokārt izlūkrakstura. Kaujas bieži vien noritēja naktī mežā vai staignainajos Smārdes purvos un prasīja daudz upuru. Kritušie turpat tika apbedīti, un tā radās neapzināti, neapkopti, izklaidēti strēlnieku kapi, līdz 1931.gadā Brāļu kapu komitejas Smārdes nodaļa savāca no dažādām vietām 38 kritušo karavīru trūdus un izveidoja Brāļu kapus netālu no Smārdes stacijas.

Pieminekļa izveidei tika uzrunāts tēlnieks Kārlis Zāle. 1935.gada 8.maijā tika likti pieminekļa pamati, bet piemineklis atklāts 1936.gada 21.jūnijā.

Piemineklis ir travertā cirsts, un tā reljefā izveidots alegorisks tēls – dzeloņstieplēs pakritis strēlnieks ar rokās cieši satvertu šauteni. Pēc tēlnieka ieceres, tas izsaka latviešu strēlnieku izturību un pienākuma apziņu.  Virs tēla pergamentveida veidojumā iecirsts teksts: “Latviešu veco strēlnieku un nacionālās armijas piemiņai”, savukārt pieminekļa mugurpusē – R.Bērziņa vārdi:

“Kaut varon’s snauž, viņš dzīvs ir savā tautā.

Pēc lieliem (darbiem) dēliem tauta mūžam jautā.”

Piemineklis Smārdē tapis ar Smārdes sabiedrisko organizāciju un Brāļu kapu komitejas vākto ziedojumu atbalstu. Tas izmaksāja 5000 latu.