25 «airBaltic» darba gadi

Alise Briede | 2020.10.19

Latvijas lidsabiedrība airBaltic oktobrī svin 25. gadadienu kopš komerciālās darbības uzsākšanas. airBaltic piedāvā iepazīties ar pēdējo 25 gadu svarīgākajiem notikumiem uzņēmuma vēsturē.

Lidsabiedrība dibināta 1995. gada agrā rudenī, Latvijas valstij un Scandinavian Airlines (SAS) vienojoties par kopuzņēmuma izveidi. Šī gada 1. oktobrī airBaltic veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu ar SAAB 340 lidmašīnu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Biedrības “Subatieši” atpūtas vieta

Atpūtas vietā ir pieejama piknika vieta, kā arī soliņi, galds un neliels bērnu laukums.

TAKA

1996. gadā airBaltic flotei tika pievienota pirmā Avro RJ70 lidmašīna, bet pēc diviem gadiem Rīgā ieradās lidsabiedrības pirmā Fokker 50 lidmašīna. Vairākus gadus tieši Avro RJ70 un Fokker 50  veidoja airBaltic floti.

airBaltic 2001. gadā sasniedza ļoti svarīgu izaugsmes punktu – uzņēmums pārvadāja tā miljono pasažieri. Pēc tik lieliska sasnieguma airBaltic nākamajā gadā, papildus veiksmīgajai sadarbībai ar SAS un vairākiem lidojumiem dienā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, uzsāka tiešos lidojumus no Rīgas uz vēl astoņiem galamērķiem.

2003. gadā airBaltic uzsāka savu pakalpojumu digitalizāciju, ieviešot biļešu tirdzniecību savā mājaslapā. Tajā pašā gadā airBaltic savai flotei pievienoja pirmo Boeing 737-500 lidmašīnu.

2004. gada vēlā pavasarī Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, un, pateicoties Atvērto debesu līgumam, airBaltic varēja brīvi veikt lidojumus Eiropā. Jūnijā airBaltic uzsāka tiešos reisus no Viļņas uz 11 galamērķiem Eiropā un apkalpoja 27 maršrutus no Rīgas.

airBaltic turpināja stabilu izaugsmi un jau 2005. gadā pirmo reizi lidsabiedrības vēsturē gada laikā tika pārvadāti vairāk nekā miljons pasažieru.

2007. gadā lidsabiedrība ieviesa e-kuponu, kas bija Ziemeļeiropā pirmā lielveikalos nopērkamā priekšapmaksas lidmašīnas biļete. Pēc diviem gadiem airBaltic izveidoja savu regulāro ceļotāju programmu BalticMiles. Sadarbojoties ar vadošajām bankas pakalpojumu, telekomunikāciju, viesmīlības, ceļošanas, transporta un izklaides kompānijām, tā bija pirmā Baltijas mēroga lojalitātes programma.

2010. gadā airBaltic Rīgā atvēra airBaltic Training centru. Līdz gada beigām lidsabiedrības gadā pārvadāto pasažieru skaits pirmo reizi tās vēsturē pārsniedza trīs miljonus.

airBaltic padome 2011. gadā iecēla Martinu Gausu par jauno lidsabiedrības izpilddirektoru. Tajā pašā gadā Latvijas valdība palielināja sev piederošo airBaltic akciju daļu līdz 99,8%, tādējādi airBaltic kļūstot par Latvijas nacionālo lidsabiedrību.

2014. gadā airBaltic piloti sāka izmantot iPad planšetdatorus, ik gadu ietaupot aptuveni divus miljonus papīra lapu. Tajā pašā gadā airBaltic arī kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas kā maksāšanas līdzekli pieņēma Bitcoin.

2016. gads bija nozīmīgs ne tikai tāpēc, ka airBaltic Rīgā sagaidīja pasaulē pirmo Airbus A220-300 (tajā laikā Bombardier CS300) lidmašīnu, bet arī tāpēc, ka tā kļuva par pirmo lidsabiedrību, kas uzsāka komerciālos lidojumus ar šo lidaparātu.

2017. gadā airBaltic sasniedza jaunu pasaules rekordu, jo tā savu jaunāko Airbus A220-300 lidmašīnu pirmajam komerciālajam lidojumam spēja sagatavot vien 50 minūšu laikā kopš lidaparāta saņemšanas no Kanādas ražotnes. Tajā pašā gadā airBaltic Pilotu Akadēmija sāka pieņemt pieteikumus, lai apmācītu jaunas paaudzes Baltijas valstu pilotus.

2018. gadā airBaltic Latvijai simtgades jubilejā pasniedza dāvanu – īpašu Airbus A220-300 lidmašīnas krāsojumu. Vienu gadu vēlāk, godinot Baltijas ceļa 30. gadadienu, airBaltic godināja šo notikumu, prezentējot trīs lidmašīnas Baltijas valstu nacionālajos krāsojumos un šim notikumam veltītu dziesmu. Savukārt rudenī airBaltic ar Airbus A220-300 devās turnejā pa Klusā okeāna reģionu, apmeklējot Vanuatu, Austrāliju, Jaunzēlandi, Jaunkaledoniju un Papua Jaungvineju.

2019. gada ziemas sākumā airBaltic uzsāka apmācības savā Airbus A220 lidojuma simulatorā. Svarīgi minēt, ka 2019. gadā airBaltic pārvadāja vairāk nekā piecus miljonus pasažieru jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šoruden airBaltic saviem darbiniekiem izveidoja jaunu izglītības programmu – airBaltic Leaders for Future (ALFA) (airBaltic līderi nākotnei). Tā sniedz stabilu pamatu airBaltic attīstībai un izaugsmei nākotnē ar pirmšķirīgu līderību, līdzko aviācijas nozare būs atguvusies no krīzes.

Par airBaltic īsumā:

airBaltic (Air Baltic Corporation AS) ir viena no punktuālākajām lidsabiedrībām pasaulē, kas savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS. airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 96,14% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder 3,86%. airBaltic veic lidojumus ar 23 Airbus A220-300 lidmašīnām. airBaltic ir saņēmusi vairākus starptautiskus apbalvojumus par izcilību, inovatīviem pakalpojumiem un saviem sasniegumiem, pateicoties veiksmīgai uzņēmējdarbības restrukturizēšanai. 2017. gadā lidsabiedrība saņēma CAPA apbalvojumu kā gada reģionālā lidsabiedrība, bet 2018. un 2019. gadā airBaltic tika apbalvota ar ATW Tirgus līdera balvu. 2019. gadā airBaltic saņēma Airline Strategy Nozares līderības balvu (Sector Leadership Award).