Naktsmītņu biznesa uzņēmējs Rolands Pogulis: Viesnīcas ir uz bankrota sliekšņa

Rolands Pogulis | 2020.09.23

Naktsmītņu biznesa uzņēmējs Rolands Pogulis: Latvijas valdības striktās nostājas rezultātā nonāksim pie situācijas, ka Latvijas viesus/tūristus pēc krīzes vairs uzņemt nespēsim, par to liecina tūrisma nozares uzņēmēju skaita samazināšanās.

Kā jau zināms, ārkārtējās situācijas Covid-19 iespaidā tūrisma nozare ir cietusi vislielākā apmērā, taču no valdības atbalsts tūrisma nozares saglābšanai nav jūtams – tieši pretēji, tiek pieņemti tādi lēmumi, kas vēl vairāk grauj tūrisma nozares spēlētāju iespēju atveseļoties pēc smagā Covid-19 trieciena.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pavasara stādu tirgus Šlokenbekas muižā

4. maijā plkst. 10.00–15.00 Šlokenbekas muižā Stādu, amatnieku un mājražotāju gadatirgus.

Tukuma TIC

Pirmais milzis krīt - pieczvaigžņu viesnīca Pullman Riga Old Town Vecrīgā viesus vairs neuzņems, kas ir skaļš signāls Latvijas valdībai – ir jārīkojas, citādi drīzumā būs “jāslauka līķīši” un pie šāda scenārija, samazinoties naktsmītņu pakalpojumu sniedzējiem, tik drīz nespēsim atgriezties pie 2019.gada tūrisma rādītājiem, jo vienkārši nebūs kur uzņemt Latvijas viesus.

Viesnīcas “Libertyhotel.lv” vadītāja Vineta Pogule: “Mēs esam maza viesnīca ar 27 numuriem, taču, redzot kā Vecrīgā kaimiņu lielās viesnīcas ver durvis ciet tūristiem, mums sāk palikt bail. Augustā saņēmām Altum grantu darbinieku algām, taču oktobrī tas jau būs beidzies. Vēlētos lielāku valsts atbalstu, esam gatavi atskaitīties par katru iztērēto eiro.”

Visā Eiropā ir konkrēti ierobežojumi, taču attīstīto valstu vadoņi saprot, ka ierobežojumi grauj ekonomiku, tieši tāpēc arī Eiropas Komisija septembra sākumā un Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā aicināja visas dalībvalstis ieviest vienotus Covid-19 izplatības ierobežojumus. Tas atvieglotu cilvēku pārvietošanos pāri robežām bez prasības par pašizolāciju un atdzīvinātu tūrisma un avioindustriju. Taču Latvijas pozīcija paliek nemainīga  – kumulatīvo saslimstības rādītāju no 16 uz 50 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju Latvijas valdība mainīt nepiekrīt.

Uzņēmējs Rolands Pogulis skaidro: “Labi, pieņemsim! Bet valsts vīriem taču vajadzētu saprast, ka katrs lēmums, katras izmaiņas vai cieša nostāja noved pie konkrētām sekām. Tad vai nevajadzētu ievērot konsekvenci – ja cieši pieturamies pie esošajiem rādītājiem , tad automātiski uzreiz pieņemam skaidrus lēmumus par atbalsta sniegšanu. Šajā situācijā redzams, ka EK un EP domā par ekonomikas sildīšanu, taču izskatās, ka Latvijas valsts vīri par to pat netaisās domāt.

Jau atkal esam nonākuši šajā situācijā, kad mēs (tūrisma nozares pārstāvji) esam pamesti un atbalstu varam negaidīt. Tāpat bija ar Covid-19 ārkārtas situācijas sākšanos kopš š.g. marta – atbalsts darbinieku algām Altum granta apmērā sekoja tikai augustā – tātad varam secināt, ka lēmuma pieņemšanai par atbalsta sniegšanu nozarei nepieciešami 5 mēneši – turpretī aizslēgt robežas, vai noteikt jaunus ierobežojumus varam pāris dienās. Tas nav normāli! Šādos apstākļos pie katra lēmuma ir jāizvērtē riski un jāpieņem atbilstošas darbības, lai uzņēmēji spētu paļauties uz valsti, kurai tie maksā nodokļus.”

Hosteļa “Doma Hostel” vadītāja Aelita Pogule: “Doma Hostel Vecrīgā darbojās kopš 2007.gada, pārdzīvojām pasaules finanšu krīzi, ir bijuši gan grūti laiki, gan veiksmīgi gadi, taču pagāšmēnes pieņēmām lēmumu Doma Hostel aizvērt apmeklētājiem, jo vienkārši vairs nespējām uzturēt telpas – apzinoties piedevām, ka tuvojas ziema un apkures sezona, sapratām, ka nespēsim vairs turpmāk pašu spēkiem uzturēt hosteli.”

“Ir nepieciešami strauji atbalsta pasākumi tūrisma nozares uzņēmējiem un nozarei kopumā. Baltijas robežas atkal ir ciet un tie paši tūristi no Lietuvas un Igaunijas, kas kaut nedaudz atviegloja viesnīcu dzīvi jūlijā un augustā, tagad, tieši pirms apkures sezonas, ir pazuduši. Uzņēmēji vairs nevar atļauties ņemt aizņēmumus, tāpat arī nav īsti godīgi, ka uzņēmējiem, lai izdzīvotu jāņem aizņēmumi, kad Latvijas valdība ar saviem lēmumiem tos nostāda šādā neapskaužamā situācijā. Manuprāt, grantu veidā nepieciešams balstīt tūrisma nozares uzņēmumus nevis tikai darba algu segšanai, bet arī nomas maksas, nodokļu, komunālo maksājumu daļējai segšanai, kam par pamatu varētu būt 2019.gada apgrozījums. Piešķirot grantu vismaz 30% apmērā no iepriekšējā gada apgrozījuma un liekot atskaitīties par izlietojumu konkrētām pozīcijām, varētu vismaz daļēji glābt tūrisma nozares spēlētājus. Šī ir Force Majeure situācija, kuras uzturēšanā galveno lomu spēlē Latvijas valdība.”

Visi saprot un apzinās iemeslus, kādēļ Latvija uztur kumulatīvo rādītāju slieksni – šis nav aicinājums to vispār atcelt, bet gan lūgums “atvērt acis” un paskatīties, kas notiek apkārt, uzturot šādas augstas prasības un attiecīgi nekavējoties rīkoties, atbalstot grūtībās nonākušos uzņēmējus.