Eksperti atzīst projekta «Transports pēc pieprasījuma» nepieciešamību

Vidzemes plānošanas reģions | 2020.09.22

Aizvadītā gada oktobra nogalē divos Vidzemes novados – Alūksnē un Mazsalacā -  sāka īstenot pilotprojektu "Transports pēc pieprasījuma", kura laikā iedzīvotāji vietās, kur vairs nekursē autobusi, varēja pieteikt transportu sev vēlamajā maršrutā.

Tagad šis pilotprojekts noslēdzas, un šonedēļ, lai izvērtētu tā rezultātus, Alūksnē un Mazsalacā uz kopīgu tikšanos bija aicināti gan iedzīvotāji, kuri izmantoja šo pakalpojumu, gan arī projekta īstenotāji.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Ragakrasts" holiday houses in Mersrags

Well-furnished cottages near the sea with fireplace, sauna in Mersrags.

Tukuma TIC

Mazsalacas Kultūras centra zālē uz pilotprojekta "Transports pēc pieprasījuma" noslēguma pasākumu lielākoties ieradušies cilvēki jau cienījamos gados, jo viņi jau arī bija galvenie, kas izmantoja šo pakalpojumu.

"Es braucu uz aptieku, uz frizētavu matus apgriezt īsākus un galvenais – uz pastu pēc pensijas, man vīrs pagājušo gadu nomira, tā jau agrāk braucām abi divi, bet veselu gadu nav, kas ved, tad šis transports bija kā aklai vistai grauds," stāsta seniore.

Katram senioram ir savs stāsts, kā izmantots transports pēc pieprasījuma, taču lielākoties tie ir bijuši braucieni pie ārsta, uz aptieku vai veikalu. Pensionāre Jevgēņija Narņicka, kura darbojas arī labdarības organizācijā, atzīst – šis pakalpojums lieti noderēja arī kovidlaikā.

"Jo mēs visi sēdējām aiz bailēm pa savām mājām, dzīvokļiem un pat nebāzām degunus laukā, bet es varēju aizvest, ko nu katram tur vajag, un visi bija priecīgi un laimīgi, jo mūsu pusē transporta jau praktiski nav," norāda Narņicka.

Princips, kā darbojās šis pakalpojums, būtībā bija vienkāršs – zvans mobilitātes centra koordinatorei, piesakot brauciena mērķi, tālāk tad arī koordinators saplāno maršrutu. Šos zvanus desmit mēnešus pieņēma Marta Riekstiņa, arī viņa atzīst, ka uzklausot cilvēkus, secinājums ir viens, šis pakalpojums laukos daudziem ir ļoti būtisks.

"Es ļoti, ļoti daudz arī uzklausīju cilvēkus, tos kuri ir vientuļi, kuri dzīvo vieni paši, kuriem neviena nav, biju kā cilvēks, ar ko parunāties, nav tuvinieku, tie ir ārzemēs, līdz ar to viņiem ir jāpaļaujas uz kaimiņiem, viņiem visu laiku ir jājūtas no kāda atkarīgiem, kā apgrūtinājumam, līdz ar to, viņi ieslīgst depresijā, ir nelaimīgi, un, manuprāt, mēs ar šo pakalpojumu vismaz nelielu cerību stariņu ieviesām arī viņu dzīvēs," saka Riekstiņa.

Alūksnes un Mazsalacas novadi testa modelim nebija izraudzīti nejauši – tās ir pierobežas teritorijas ar visai nelielu iedzīvotāju blīvumu. Pilotprojekta mērķis bija  noskaidrot, vai "transports pēc pieprasījuma" varētu  kļūt par daļu no pasažieru sabiedriskā pārvadājuma modeļa vietās, kur ir sarucis iedzīvotāju skaits. Transporta eksperte Kristīne Malnača atzīst, ka ir pierādījusies šāda pakalpojuma nepieciešamība.

"Ir pieprasījums pēc kaut kāda alternatīva mobilitātes veida, jo mēs esam konstatējuši pēc šī projekta, ka praktiski tradicionālajā pasažieru pārvadājumu sistēmā ir tādas nenoklātas  vietas,, ir palikušas teritorijas, kurās sabiedriskais autobuss vai nu nekursē, vai nespēj apmierināt cilvēku vajadzības, un transports pēc pieprasījuma lieliski parādīja, bija atsaucība, šis pakalpojums tika izmantots, mēs to redzam kā papildinājumu esošai, tradicionālajai transporta sistēmai," pauž Malnača.

Tā kā šim pilotprojektam bija Eiropas Savienības finansējums, tad braucieni iedzīvotājiem tā laikā bija bez maksas. Cilvēki atzīst, ka būtu gatavi arī līdzmaksājumam, tikai lai būtu šīs iespējas arī turpmāk.

Bet kā būs turpmāk? Šo jautājumu projekta īstenotājiem uzdod vai visi, kas izmantoja šo pakalpojumu. Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede vērtē  – tagad šis jautājums ir politiķu un nozares ministrijas ziņā.

"Mēs runāsim ar nacionāla līmeņa un valdības atbildīgajām amatpersonām, ka šie cilvēki, kas šeit dzīvo, ir tieši tādi paši nodokļu maksātāji kā Pierīgā. Tie cilvēki, viņiem jau bija nolemtība, ka viņi dzīvē nekur vairs neaizbrauks, ja noveiksies, tad varbūt... Bet tagad tā nav, un tagad ir tās bailes, ka mēs viņus atkal nepieviļam, mēs ceram uz visu saprātu, un mēs mēģināsim atrast risinājumu, lai cilvēks būtu mobils un nokļūtu tiešām tur, kur viņam dzīves nepieciešamība prasa; šī problēma mums ir jāmaina," saka Kalniņa-Priede.

Tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai diskutētu par pilotprojektā secināto un rosinātu veidot līdzīgu pakalpojumu laukos, būs nākamceturtdien Rīgā.