7. jūlijs vēsturē: Turaidas muzejrezervātā atklāj Dainu kalnu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.07.07

Viens no latviešu tautas tradīciju pamatakmeņiem un svarīgākajiem simboliem noteikti ir Dainas jeb tautasdziesmas.

Šīs četrrindes, gadsimtiem ejot, vēl joprojām ir dzīvesgudrību avots, kurā var smelties un ikreiz atrast ko jaunu, tāpēc, lai godinātu šo latviešu simbolu, 1985. gada 7. jūlijā Turaidā tika atklāts Dainu kalns.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Zudušais un atklātais Bānīša ceļā!

ptuveni 30km velo tūre “Zudušais un atklātais Bānīša ceļā” piemērota gan draugu kompānijām, gan ģimenēm ar bērniem. Apļveida brauciens stars pulksten 11:30

Alūksnes TIC

Dainu kalns ir skulptūru dārzs un viens no Turaidas muzejrezervāta atpazīstamākajiem simboliem, kas veltīts latviešu folklorai. Tas tika izveidots 1985. gadā, godinot Krišjāni Baronu (1835. – 1923.) ievērojamāko tautasdziesmu krājēju un apkopotāju, un sagaidot viņa 150. dzimšanas dienu. Visi darbi veltīti latviešu tautasdziesmām un tajās paustajai latviskās dzīvesziņas gudrībai. Kopā Dainu kalnā ir 25 skulptūras un akmenī kaltus var redzēt Dainu tēvu, Bitenieka līgaviņu, Veļu akmeni, Māti un meitu, Trīs māsas, Mīlestības akmeni, Austras koku, veltījumu Saulei un citus tēlus. Tajos izteikta dainu poēzija, tās pamats ir vispārcilvēciskas vērtības – mīlestība, gods, sadzīvošana ar apkārtējo vidi, līdzcilvēkiem, rūpes par tuviniekiem, tautu, dabu.

Dainu kalns nebija valsts pasūtījuma objekts, tā ideja bija ierakstīta 1980. gada 21. oktobrī noslēgtajā "goda līgumā", kas tapis vēstuļu formā starp tēlnieku Induli Ranku un Siguldas novadpētniecības muzeja direktori Annu Jurkāni. Dainu kalna izveide bija aizraujošs, entuziasma, mīlestības un satraukuma pilns darbs, kuru īstenoja tēlnieks Indulis Ranka, idejas autore un darba grupas vadītāja Anna Jurkāne, arhitekti Jānis Rozentāls, Ilgvars Batrags, labiekārtošanas darbu speciālisti Aivars Irbe un Rūta Brice, kā arī simtiem talcinieku no visas Latvijas. Dzejnieks Jānis Peters atklāšanas brīdī teica šādus vārdus: "Tik augstā kalnā latviešu tautasdziesma visos šajos gadsimtos vēl nav gavilējusi. Mūsu tautas gandarījuma kalnā."

Dainu kalna vārds plaši izskanēja Atmodas laikā, kad nedēļas nogalēs tajā pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai izteiktu savas ilgas pēc neatkarīgas valsts un brīvas pašnoteikšanās caur tautasdziesmām un vienojošo kopābūšanu.

Tautasdziesmu parkā, kas sastāv no Dainu kalna un Dziesmu dārza, notiek folkloras un etnogrāfisko ansambļu koncerti, folkloras festivālu "Baltica", "Pulkā eimu, pulkā teku" dienas. Kā arī 1996. gadā Dainu kalns tika iekļauts Pasaules skulptūru dārzu un parku sarakstā Vašingtonā.