1. jūlijs vēsturē: Kanādā svin svētkus par godu valsts izveidei

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.07.01

1867. gada 1. jūlijā tika pieņemts Britu Ziemeļamerikas konstitucionālais akts, saskaņā ar kuru tika izveidota Kanādas domīnija, kas kļuva par pamatu Kanādas valstij, ko mēs pazīstam tagad. Valstij, kas šobrīd var lepoties ar garāko ielu pasaulē, pasaules vēsturē lielāko izkalto monētu un rekordlielu zelta medaļu skaitu Ziemas Olimpiskajās spēlēs.

Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas iezemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. Taču 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

TŪRISMA TRIATLONS VIŠĶOS 12.MAIJĀ

Šī gada 12. maijā visi tiek laipni aicināti piedalīties ikgadējā Tūrisma triatlonā, kurš šogad pirmo reizi norisināsies Višķos.

TAKA

Savukārt 1867. gada 1. jūlijā pieņemtais Ziemeļamerikas konstitucionālais akts  izveidoja Kanādas domīniju, kas sākotnēji sastāvēja no četrām provincēm - Ontārio, Kvebekas, Jaunskotijas un Ņūbransvikas. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, kā rezultātā pastiprinājās tās autonomija no Apvienotās Karalistes. 1931. gadā saskaņā ar Vestminsteras statūtu tika apstiprināta Kanādas neatkarība. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.

Tāpēc katru 1. jūliju Kanādā tiek svinēta "Kanādas diena", kam gluži tāpat, kā Kanādai pašai, gadu gaitā ir mainījies nosaukums. Sākumā šī diena tikta saukta par "Domīnijas dienu" un tai netika pievērsta īpaši liela uzmanība. Pagāja arī ļoti ilgs laiks līdz brīdim, kad šī diena kļuva par oficiālu svinamo dienu – šāds lēmums tika pieņemts 1879. gada 15. maijā.

Vairākas desmitgades šie svētki netika atzīmēti. Pirmie lielie valsts mēroga pasākumi notika ap 1958. gadu, bet nosaukumu "Kanādas diena" svētki oficiāli ieguva tikai 1982. gada 27. oktobrī. Taču tagad šis datums ir brīvdiena, kurā tiek rīkoti dažādi brīvdabas pasākumi, piemēram, parādes, festivāli, karnevāli, koncerti, uguņošanas vai pikniki.

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības un tajā ir divas oficiālas valodas – angļu un franču. Kanāda ir attīstīta industriāla lielvalsts un viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Rūpniecība balstās uz bagātajiem dabas resursiem: koksnes, dažādu rūdu, naftas un ogļu krājumiem. Kanādas galvaspilsēta ir Otava, kurā atrodas tās parlaments, ģenerālgubernators un premjerministrs.

Viena no galvenajām lietām, kas noteikti jāapskata ikvienam, kas viesojas Kanādā, ir slavenais Niagāras ūdenskritums. Šis ūdenskritums patiesībā ir  ūdenskritumu grupa Niagāras upē uz ASV un Kanādas robežas, ko veido trīs ūdenskritumi — Amerikāņu ūdenskritums, Pakava jeb Kanādiešu ūdenskritums un nelielais Līgavas Plīvura ūdenskritums. Ap 50 metrus augstais un ap 1500 metru platais ūdenskritums ir ne tikai viens no populārākajiem tūrisma objektiem pasaulē, bet arī vērtīgs enerģijas ieguves avots.

Kā arī ieteicams nesteidzīgi izbaudīt Toronto pilsētu, kas slavena ar televīzijas torni – Kanādas atpazīstamāko simbolu pasaulē - kas vienlaikus ir arī augstākais televīzijas tornis pasaulē, debesu kupola stadionu, Toronto universitāti, Ontario parlamentu, apskatīt skaistās Toronto salas un gleznainās mājas.

Vēl dažas no tūristu iecienītākajām apskates vietām Kanādā ir Kapilano tilts, kas ir garākais iekārtais tilts Kanādā, celts 1889.gadā, Tvaika pulkstenis, kas atrodas Vankūverā, Manningas Provinciālais parks, Okanaganas ezers, Smaragda ezers un Benfas nacionālais parks, kas ir Kanādas vecākais nacionālais parks un atrodas Klinšu kalnos.