Aivars Mackevičs: tūrisma nozares sveiciens ministriem, ierēdņiem un birokrātiem

Aivars Mackevičs | 2020.05.15

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors

Jau vairāk nekā 2 mēnešus lielākā daļa Latvijas tūrisma nozares uzņēmumu ir dīkstāvē un diezgan bezcerīgi raugās uz valdības solījumiem par dažāda veida palīdzību. Lai gan pandēmijas sākumā politiķi un valdības pārstāvji svēti solījās atbalstīt katru tūrisma uzņēmēju, taču ar pirmo dīkstāves pabalstu piešķiršanas procedūru un ierobežojumiem viss pozitīvais noskaņojums tūrisma nozarē praktiski tika iznīcināts. Tūrisma nozares uzņēmumi, kuru darbinieki saņēma dīkstāves pabalstu, ar neizpratni un aizvainojumu uzlūkoja valsts kontrolējošo darbinieku (Muitas un nodokļu policija) masveida reidus. Psiholoģiski tas uzņēmējiem ir vairāk nekā aizvainojoši, kad viņu acu priekšā brūk viss uzņēmums, kura attīstībā ir ielikts 10 vai 20 gadu darbs, bet valsts viņam neuzticas, kontrolē, soda un publiski pazemo visu darbinieku klātbūtnē. Vai tiešām tas ir īstais laiks šādai pazemojošai procedūrai?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ekskursiju tūre Itālijā - no Rīgas

Lidojums no Rīgas, transfēri, 7 naktis 3* viesnīcā, puspansija un ekskursiju programma // 24.05.-31.05.2024. // Vietu skaits ierobežots

EUR 1299 | Estravel Latvia

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Ministru kabineta preses konferencē 14.05.2020) ir iemanījies kārtējo reizi nobārt restorānu nozari, kā tā nav sakārtojusies un tāpēc nekāds valsts atbalsts attiecībā uz terminēti samazināto PVN likmi 5% apmērā nav piešķirams. Jāatzīst, ka Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs preses konferences laikā iebilda Finanšu ministram. Bet varbūt tā arī ir Jāņa Reira tiešā atbildība, ka 30 gadu laikā daudzas Latvijas tautsaimniecības nozares nav sakārtotas tieši no valsts puses, jo biznesa spēles pamatnoteikumus nenosaka uzņēmēji, bet gan Saeima, ministru kabinets un politiķi. Finanšu ministrs Latvijā ir unikāls Eiropas mērogā, jo viņš savas ministra karjeras laikā ir paspējis pabūt arī Labklājības ministra amatā (2016-2019). Tās ir divas dažādas filozofijas, kuras parasti nekad nesadzīvo viena ministra personā. Rezultāts tam visam ir bēdīgs, jo Finanšu ministrijas pieņemtie lēmumi kopš marta vidus ik pa brīdim tiek mainīti, laboti, papildināti un beigās tie zaudē savu jēgu pēc tik ilgas muļļāšanas. Tas nozīmē, ka Finanšu ministrijā nav krīzes menedžmenta, plāna un visiem skaidras vīzijas, kas radītu pārliecību un ticību Latvijas tautsaimniecības pragmatiskai izaugsmei gan uzņēmējos, gan iedzīvotājos. Finanšu ministrijas vairāku struktūru vadītāji šo divu mēnešu laikā ir spējuši publiski norāt uzņēmējus par visa veida vēsturiskiem pārkāpumiem un arī sodīt, nepiešķirot nekādu atbalstu tik kritiskos tautsaimniecības apstākļos. Tā uzņēmēju moralizēšana no valsts ierēdņu puses šādos apstākļos ir amorāla un to bijušajam Labklājības ministram vajadzētu saprast jau pēc būtības, lai apsauktu savus darbiniekus uz pieklājīgu valsts iestāžu komunikāciju ar krīzē nonākušajiem uzņēmējiem.

Privātas sarunās ar lielo tūrisma uzņēmumu vadītājiem esmu konstatējis, ka šo divu mēnešu valsts ārkārtējās situācijas laikā, kad tūrisma uzņēmējiem nav sniegts nekāds finanšu atbalsts subsīdiju veidā, neviens ministrs vai atbildīgo valsts iestāžu vadītājs nav ne reizi uzzvanījis vai atsūtījis e-pastu ar vienkāršu jautājumu: ''Labdien! Kā Tev iet un vai varam mēs Tev kaut kā palīdzēt?'' Daudzi Latvijas tūrisma uzņēmumi gada laikā nomaksā nodokļos vairākus simtu tūkstošus un arī miljonus eiro, taču valsts viņus ir aizmirsusi. Nav jau tā, ka visi šie uzņēmumu vadītāji gaida valsts finanšu atbalstu vai lielas nodokļu atlaides, taču viņi vēlas būt uzklausītiem un vajadzīgiem. Protams, ka uzņēmēju intereses pārstāv dažādas asociācijas vai biedrības, taču Latvijā ir daudz talantīgu uzņēmēju, kuru pieredze un padoms šajā krīzes laikā ir nenorvērtēta tautsaimniecības bagātība. Uzņēmējiem politisko partiju tirgošanās un svarīgu tautsaimniecības lēmumu bremzēšana krīzes apstākļos ir nepieņemama.

Mans aicinājums ministriem un par tūrisma nozari atbildīgām personām: ja nevarat apciemot uzņēmējus vai reāli palīdzēt, tad vismaz uzzvaniet vai uzrakstiet īsziņu! Es varu 100% galvot, ka šie zvani tiek gaidīti un ja kādam vajadzīgs tiešs kontakts, tad jautājiet man un es palīdzēšu ar telefona numuru!