Ilze Krēsliņa: Tūrismam ir jākļūst par valsts prioritāti!

Ilze Krēsliņa | 2020.05.06

Ilze Krēsliņa, Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāja:

Tieši šobrīd man vajadzēja būt Īrijā un vadīt ekskursijas interesentiem no Latvijas. Tieši šobrīd mana grupa būtu staigājusi pa Īrijas rietumkrastu un baudījusi to visā tā krāšņumā. Bet marta vidū viss apstājās un apstājās uz nezināmu laiku… Domāju, ka nekad vairs nebūs tā kā bija. Par to, ka tuvojas krīze, runāja jau 3-4 gadus atpakaļ, bet nekas neliecināja par tās tuvošanos. It sevišķi tūrismā. Ja paskatāmies statistiku, tad visi skaitļi iet tikai uz augšu -top jaunas viesnīcas, veidojas jauni maršruti, attīstās ēdināšanas bizness. Cilvēki ceļo bieži un daudz un, kā lai neceļo, ja piedāvājumi un galamērķi ir tik vilinoši un cenu ziņā ļoti pieejami.

Raksts turpinās pēc reklāmas

NBS orķestra koncerts TUMĒ

2. maijā plkst. 19.00 Tumes Kultūras namā Baltā galdauta svētku koncerts kopā ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra Estrādes ansambli.

Tukuma TIC

Tūrisma bizness attīstās milzīgā ātrumā, arī darījuma tūrismā vērojama strauja attīstība. Eiropas projekti, pieredzes apmaiņa starp dažādu valstu partneriem, konferences, starptautisku firmu valdes sēdes lidostās, konferenču centros. Starp citu Latvija ir iezīmējusi sevi kā Ziemeļvalstu konferenču centru. Protams, ka šādi plāni palīdz arī visam viesmīlības biznesam, radot jaunus uzņēmumus, darba vietas. Un nevar nepieminēt avio biznesa attīstību, jaunas lidmašīnas, lidostu paplašināšanos un izbūvi. Tūrisms, nenoliedzami, ir ārkārtīgi svarīga nozare Latvijas attīstības izaugsmē.

Kad sākās pandēmija, katra valsts sauca savus pilsoņus atpakaļ. Latvijā jau šobrīd ir atgriezušies aptuveni 5000 valstspiederīgo un vēl vismaz 3000, kuri vēlas atgriezties un meklē iespējas to izdarīt. Un kur tad globalizācija? 21. gadsimta tendence. Šobrīd par deglobalizāciju runā ne tikai Ķīna un ASV, bet arī mums ir jārunā. Jo vairāk Latvija būs pašpietiekama, jo cilvēkiem būs darbs, prieks un laime. Un, kas ir viens no galvenajiem darba vietu radītājiem? Tūrisms. Uzņēmējdarbības sfēra, kas Latvijā ir bijusi "pabērna lomā", lai gan jau kopš viduslaikiem ir notikuši ceļojumi, bet tūrisma saimniecības radās jau 19. gadsimtā. Savukārt Rīga jau gadu simtiem ir bijusi citu valstu ceļotāju galamērķis. Varu tikai pabrīnīties, ka tam nav pievērsta uzmanība, un tūrisms nav viena no valsts prioritārajām nozarēm. Šobrīd runā par vietējo tūrismu, un vinnētāji būs tie uzņēmēji, kuriem pašvaldības ir labs sadarbības partneris un atbalsts. Un, protams, tiem, kuri izvēlēsies pareizo cenu politiku, klientu netrūks. Cilvēki ceļos pa Latviju, atbalstīs vietējos uzņēmējus, baudīs Latvijas labumus un pierādīs, ka arī mazā Latvija ir iespēju zeme.Savukārt darījuma tūrisms varētu kādu laiku būt pieklusis vai pat apstājies, jo šajos pāris mēnešos būsim iemācījušies darba jautājumus risināt attālināti. Tehnoloģijas to atļauj, un nav nepieciešams tērēt līdzekļus lidojot uz vienu tikšanos.

Un tad nu nonākam pie jautājuma: lidostas un lidsabiedrības. Kā tām izdzīvot? Šajā gadsimtā divas reizes tās jau ir cietušas 11. septembrī teroraktā Ņujorkā un 2010. gadā – Islandes vulkāna aktivizēšanās. Kā tām izdzīvot? Vai bankrotēt, vai gaidīt uz valsts palīdzību? 12 valstis, kuru sastāvā ietilpst arī Latvija, aicina ES izmainīt likumu un neatgriezt pasažieriem naudu par nenotikušajiem lidojumiem, bet gan izsniegt vaučeru par iespēju ceļot citā laikā. Bet vai mēs zinām, kas būs nākotnē, vai varēsim atļauties braukt pēc gada vai diviem? Šis ir klajš ceļotāju tiesību pārkāpums, kas tiek akceptēts Eiropas mērogā. Cerība ir uz eiroparlamentāriešiem nepieņemt šo likumu šādā redakcijā. Jā, aviācijas nozarei ir smagi – jāpārveido lidmašīnas saloni atbilstoši jaunajām distancēšanās prasībām, jāmaksā kredīti, bet, vai tādēļ būtu par to jācieš cilvēkiem, kas bija nopirkuši biļetes?

Šobrīd būtu īstais brīdis Latvijā tūrismu ierindot starp valsts prioritārajām nozarēm, domājot tālredzīgi un nesavtīgi. Būs jaunas darba vietas, būs nodokļi valstij, būs vairāk iespēju un vairāk laimīgu cilvēku.

Pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā. Latvija ir lielu pārmaiņu priekšā. Pārmaiņas, nenoliedzami, būs un tām jābūt un mums jābūt tām gataviem un tās jāpieņem, jo nekas vairs nebūs, kā iepriekš.