17. aprīlis vēsturē: Tiek dibināta Sīrijas Arābu republika

Foto: Pixabay.com/ DianneKet78 / 6 images | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.04.17

Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos austrumos. Rietumos tā robežojas ar Libānu, dienvidrietumos ar Izraēlu, dienvidos ar Jordāniju, austrumos ar Irāku un ziemeļos ar Turciju.

1930. gadā tika izveidota Sīrijas Republika, kura pilnīgu neatkarību ieguva 1946. gada 17. aprīlī pēc franču karaspēka aiziešanas. 1948. gadā Sīrija iesaistījās karā pret Izraēlu. 1958. gadā Sīrija apvienojās ar Ēģipti, izveidojot Apvienoto Arābu Republiku, kura beidza pastāvēt 1961. gadā, pēc militāra apvērsuma Sīrijā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Publikācija “TRAĶU REĢIONA GARŠU KRĀSAS”

Publikācija “TRAĶU REĢIONA GARŠU KRĀSAS”

Trakai TIC

Sīrijas Vidusjūras krasts pārsvarā augsts, klinšains, gar piekrasti stiepjas 20-30 kilometrus šaura piejūras zemiene. Sīrijas lielāko daļu aizņem tukšnešains plato (200—1000 metri virs jūras līmeņa), virs kura paceļas zemas kalnu grēdas. Ziemeļaustrumu daļā atrodas Džezīras tuksnesis, bet dienvidaustrumos Sīrijas tuksnesis. Rietumu daļā Gābas tektoniskā ieplaka šķir Ansārijas grēdu no Akrāda, Semāna un Zāvijas kalniem. Dienvidrietumos iestiepjas Antilibāns ar Šeiha kalnu kā augstāko virsotni (2814 metri virs jūras līmeņa un Drūzu vulkāniskais masīvs.

Vasarā Sīrijā no Arābijas pussalas pūš sauss, karsts vējš. Sīrijas lielākā daļa ir beznoteces apgabals. Lielākā upe ir Eifrata ar kreisā krasta pietekām Hābūru un Belīhu, rietumu daļā uz Vidusjūru plūst Āsī upe. Piejūras zemienē un kalnu nogāzēs aug ozolu, priežu, ciprešu, vīģeskoku un lauru koku meži un krūmāji. Savvaļas dzīvnieki ir svītrainās hiēnas, vilki, šakāļi, antilopes, grauzēji un rāpuļi.

Reiz ceļotājiem tik ļoti sasniedzamā, viesmīlīgā un ar vēsturi bagātā Sīrijas Arābu Republika, kļuvusi par sarkano punktu pasaules kartē, kas brīdina par drošības draudiem un pavisam nesenajiem kara notikumiem.

Lai gan kopš 2018. gada maija Sīrijas galvaspilsētā Damaskā beigušās cīņas un daļai iedzīvotāju ikdiena atgriezusies gandrīz normālās sliedēs, ceļotāji vēl nesteidzas pirkt lidojumu biļetes uz šo valsti.

Valsts mierīgie iedzīvotāji cer uz mieru ikdienā un vēlas vairot valsts labo slavu. Pēc teju 6 gadu pārtraukuma, 2018. gada oktobrī no jauna tika atvērts Sīrijas Nacionālais muzejs, kas atrodas Damaskā. Muzejs apmeklētājiem tika slēgts 2012. gadā, kad karš sasniedza galvaspilsētu. Lielākā daļa eksponāti tika evakuēti un uzglabāti slepenās vietās, lai tādējādi tiktu pasargāti no laupīšanas draudiem. Tiek lēsts, ka pateicoties šai rīcībai izdevies saglabāt aptuveni 300 000 mākslas objektus no kultūras un mākslas iestādēm visā valstī. Un tomēr, pāris artefakti ir uzskatāmi par pazudušiem un visticamāk nonākuši kontrabandistu rokās.

Arī Sīrijas senā pilsēta Palmīra ir piedzīvojusi lielus postījumus, tomēr pilsētas senvieta saglabājusi lielu daļu tās autentiskuma. Pārbaudē, kas notika pirms 2 gadiem, UNESCO noskaidroja, ka vairums statuju un sarkofāgu, kuri bija par lielu, lai tos varētu aizvākt un paslēpt no kara draudiem, tikuši sabojāti. Vietējās varasiestādes cer, ka jau 2019. gadā Palmīra atkal būs pieejama interesentiem.