9. aprīlis vēsturē: Gruzija iegūst neatkarību

Foto: Pixabay.com/ peteranta / 60 images | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.04.09

Gruzijai ir sena vēsture - jau Sengrieķu mitoloģijā uzskatīja, ka tieši Gruzijas teritorijā meklējama leģendārā zelta aunāda.

Gruzijas kalnainā vide un klimats vienmēr vilinājušas iekarotājus, tāpēc arī Romas impērija teritorijai uzspieda savus noteikumus - šajā laikā te izveidojās vairākas valstis, kas vēlāk apvienojās, pirmo reizi veidojot Gruzijas valstiskumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vakars ar Dj

Gaidām Jūs šo sestdien , plkst.20:00 bārā La Terrasse💃🍾🕺 Galdiņu rezervācija +371 65404910

Park Hotel Latgola

Tā kā Gruzija atrodas Krievijas ziemeļos un arī robežojas ar Krieviju, arī Krievijas ietekme šeit jaušama - tā okupējusi Gruziju vairākas reizes pēdējo divu gadsimtu laikā. Neatkarību no Padomju Savienības Gruzija atguva 1991. gada 9. aprīlī, kas arī valstī tiek atzīmēta kā Neatkarības deklarēšanas diena. 2003. gadā valstī notika revolūcija, bet 2008. gadā Gruzijas-Krievijas karš.

Gruzijai ir visai daudz līdzību ar Latviju - tāpat kā Latvija tā ir postpadomju valsts ar centieniem virzīties uz Rietumu pasauli. Gruzija ir prezidentāla republika un valstī likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam ar 235 locekļiem. Gruzijai nav tiesību iestāties Eiropas Savienībā, jo tā ģeogrāfiski neatrodas Eiropā, taču tai ir noslēgti vairāki sadarbības līgumi ar Eiropas Savienību, tostarp panākta vienošanās par bezvīzu režīmu.

Gruzijā dzīvo aptuveni 3,9 miljoni iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir gruzīni. Aptuveni 1/8 daļu sastāda arī armēņi un azerbaidžāņi, ar ko Gruzija robežojas. Katrs sešdesmitais valstī ir krievs. Gruzijas reljefu var iedalīt četrās daļās. Ziemeļos atrodas Lielais Kaukāzs, kas veido dabisku robežu ar Krieviju, Lielajā Kaukāzā atrodas arī Gruzijas augstākais punkts - 5 201 metru augstais Šhara un dziļākā ala pasaulē, kuras dziļums saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir vismaz 2140 metri. Rietumos, kur valsts robežojas ar Melno jūru, plešas līdzenums, kas ietver arī subtropiskās Kolhīdas zemienes. Dienvidos atrodas Mazā Kaukāza austrumu daļa, kas ietiecas arī kaimiņos esošajās Turcijā un Armēnijā, savukārt valsts austrumu daļā ap galvaspilsētu Tbilisi atrodas plakankalne. Valstī ir ap 25 000 upju no kurām lielākā ir 1364 kilometrus garā Mtkvari, kas iztek no Turcijas un caur Tbilisi plūst tālāk uz Gruzijas kaimiņvalsti Azerbaidžānu, kur ietek Kaspijas jūrā. Gruzija atrodas uz mērenās un subtropu joslu robežas, klimatu ietekmē arī kalni, kas sadala valsti rietumu un austrumu daļās. Zemienēs ir relatīvi silts visu gadu, bet kalnainos apgabalos ir ievērojami vēsāks, valsts rietumu daļā klimats ir mitrāks nekā austrumos.

Gruzija ir reliģioza valsts, 84% iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Gruzija ir pasaulē labi pazīstama, pateicoties tās izcilajam vīnam un tējai.