24. marts vēsturē: Grieķija kļūst par republiku

Foto: Pixabay.com/ EzPzPics / 20 images

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Ziemeļos tā robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos - Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās atrodas daudz salu, saliņu un klintis. Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.

Grieķijas kontinentālās daļas dienvidos atrodas Peloponesas pussala. Grieķijai ir garākā krasta līnija no Vidusjūras valstīm un 11. garākā pasaulē. Grieķijai pieder 1200 līdz 6000 salas, no kurām 227 ir apdzīvotas. Lielākā sala ir Krēta, otra lielākā - Evija, kuru no kontinenta atdala 60 metrus plats šaurums. Lielākā daļa salu atrodas Egejas jūrā. Grieķija salas ir iecienītas tūristu vidū.

80% Grieķijas teritorijas ir kalni. Valsts augstākais punkts ir Olimpa kalns (2917 metri virs jūras līmeņa). Grieķijas rietumos dominē Pindu kalni, kas ir Dināru kalnienes turpinājums. Grieķijas ziemeļaustumos uz roebežas ar Bulgāriju atrodas Rodopu kalni. Derīgie izrakteņi: marmors, krīts, alumīnija rūda, brūnogles, polimetālu rūda. Lielākās upes ir Marica, Nestosa, Strimona, Aljakmona.

Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām - tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.

1821. gada 24. martā valsts ieguva neatkarību no Osmaņu impērijas. Grieķija kopš 1981. gada ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet kopš 1952. gada - NATO dalībvalsts.