Alūksnes muzejā izvēlēts īpašs marta mēneša krājuma priekšmets

"Glezniecība ir mana dzīve. Esmu laimīgs, ka dzīvoju mūsu lielajā laikmetā un varu gleznot. Gleznoju visu, taču uzmanības centrā allaž ir cilvēks. Valdzina mani arī pļavas, ziedi un dzimtenes padebeši, kur cīruļu dziesmas un ziedu smarža savijas ar darba tautas sapņiem," tā teicis izcilais gleznotājs un portretists Leo Kokle, kuram šodien būtu apritējuši 96 gadi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā

Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar zaļi sarkano Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”.

Liepājas reģiona TIB

Leo Kokle dzimis 1924. gada 3. martā Visikumā Dambīšu mājās. Kad zēnam apritējis nepilns gads, ģimene pārcēlusies uz dzīvi Rīgā. Bērnībā mākslinieks guvis smagu muguras traumu un septiņus gadus pavadījis gultā. Mātes lielā uzņēmība un neatlaidība uzturējusi zēnā dzīves sparu, možu garu, rosinājusi zīmēt un darboties. Mātes loma mākslinieka dzīvē bijusi viena no noteicošajām.

Profesionāli pievēršoties mākslai, 1942. gadā Leo Kokle sācis apmeklēt J. Tilberga glezniecības studijas, 1944. gadā uzņemts Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā glezniecības nodaļas 2. kursā, taču 1947. gadā nācies akadēmiju atstāt sliktā veselības stāvokļa dēļ.

1952. gadā Leo Kokle kļuvis par Mākslinieku savienības biedru, 1964. gadā Rīgā notikusi pirmā mākslinieka personālizstāde.

Leo Kokle allaž bijis aktīvs mākslas dzīves veidotājs un vērtētājs. Strādājis visos žanros, bet īpaši atzīmējami portreti un klusā daba. Savā daiļradē izkopis arī ainavu glezniecību. Mākslinieku saistījis vienkāršais, būtiskais un patiesais, lielākajai daļai viņa radīto darbu raksturīgs biezs gleznojums ar temperamentīgu, ritmisku paņēmienu. Leo Kokle bijis ļoti daudzpusīgs, līdztekus gleznotāja talantam apveltīts ar analītisku prātu, matemātisku domāšanu, interesējies arī par teātri, mūziku, literatūru un sportu. Bērnībā apgūtās šaha spēles pamatzināšanas viņš pilnveidojis līdz atzīstamai meistarībai, kas vēlāk ļāva piedalīties dažādos turnīros. Viņa Valguma ielas dzīvoklī un Mākslinieku nama 5. stāva darbnīcā allaž pulcējušies gleznotāji, dzejnieki, mūziķi, dejotāji, aktieri, komponisti un studenti.

"Leo bija savs īpašs skats uz lietām. Ar apbrīnojamu psihologa talantu apveltīts, starp apkārtējiem cilvēkiem viņš spēja atšķirt lietaskoku no gadījuma rakstura ienācējiem. Visiem atmiņā Leo nedaudz krekstošā balss, kas radās slimības dēļ, viņa īpatnie sēcošie smiekliņi, dedzīgā vēlēšanās cīnīties taisnības vārdā, uzstāties, iestāties, runāt un pārliecināt.(..)

Pieminot Leo Kokli, ir jāpatur prātā, ka viņam šai pasaulē atvēlētie gadi bija tikai 40. Runājot par mākslinieku der atcerēties - cilvēka lielums ir nevis fiziska, bet garīga kategorija. Un gara spēkā mēroties ar Leo Kokli diez vai daudzi spēs. Vairāk nekā puse mūža pavadīta mākslā, bet kā pavadīta! (..) Līdz šodienai savu nozīmi nav zaudējuši Leo Kokles pirms pusgadsimta gleznotie kultūras darbinieku, draugu un tuvinieku portreti. Tie izsaka laikmeta garu, kas vienoja pat krasi atšķirīgus cilvēkus." (Konstante I. "Leo Kokle." Rīga, 2005.)

Alūksnes muzeja marta mēneša krājuma priekšmets - zīmējums, kuru gleznojis mākslinieks Leo Kokle 1932.- 1933. mācību gadā, kad sācis mācīties Rīgas Skolotāju institūta tā sauktajā mēģinājumu pamatskolā. Skola un prakses klases jaunajiem skolotājiem, tāpat kā pats institūts ar internātu atradies 2. slimnīcas trīs koka barakās Pilsoņu ielā 13. Skolā bijis arī zīmēšanas pulciņš, kuru vadījuši skolotāji Jānis Saukums, Jānis Ērglis un Ernests Ābele. Leo Kokle veselības iespēju robežās apmeklējis gan zīmēšanas stundas, gan arī mūzikas nodarbības. Mākslinieks šajā skolā beidzis sešas klases, un šeit sākusies ilggadējā pazīšanās ar viņu ārstējošā ārsta un profesora Paula Stradiņa ģimeni.

Zīmējumu Leo Kokles jubilejas atceres pasākumā, 2019. gada martā, Alūksnes muzejam dāvinājusi mākslinieka sieva Terēze Kokle.