27. janvāris vēsturē: Tiek dibināta Nacionālā ģeogrāfijas biedrība

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.01.27

1888. gada 27. janvārī Vašingtonā tika dibināta Nacionālā ģeogrāfijas (National Geographic) biedrība, ar mērķi "vairot un plašāk izplatīt ģeogrāfiskās zināšanas".

33 vīri, kas satikās un izveidoja National Geographic biedrību, bija diezgan raiba kompānija: ģeogrāfi, pētnieki, skolotāji, juristi, kartogrāfi, virsnieki un finansisti. Viņus visus vienoja interese par zinātni un ģeogrāfiju, kā arī uzskats, ka šis ir atklājumu, izgudrojumu un pārmaiņu laiks, kas ietekmēs arī visu masu komunikāciju – amerikāņi kļuva aizvien zinātkārāki un ieinteresētāki pasaules notikumos. Balstoties uz šīm idejām, vīri izstrādāja biedrības konstitūciju un par pirmo biedrības prezidentu ievēlēja advokātu-filantropu Gardineru Grīnu Habārdu. Habārds nebija ne zinātnieks, ne ģeogrāfs, un tā biedrība vēlējās parādīt, ka ir veidota, lai ģeogrāfijā un zinātnē ieinteresētu arī nespeciālistus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Karogu brauciens | Tukumā

Visi auto entuziasti, pasākumu apmeklētāji un aktīvās atpūtas cienītāji, sarosāmies! Tiekamies Tukumā 12.maijā plkst 12:00 Pauzera pļavā!

Tukuma TIC

Deviņus mēnešus pēc biedrības dibināšanas, iznāca pirmais National Geographic izdevums. Sākotnējais lasītāju skaits bija niecīgs. Līdz 1899. gadā redaktora amatu ieņēma Gilberts H. Grosvenors. Pāris gadu laikā viņš panāca to, ka apgrozījums palielinājās no 1000 uz 2 miljoniem. Viņa veiksmes atslēga bija žurnāla formāta izmainīšana – žurnāls kļuva plānāks, raksti īsāki un konkrētāki, tiem klāt pievienotas daudzas krāsainas fotogrāfijas. Tieši pateicoties satriecošajām un novatoriskajām fotogrāfijām, National Geographic kļuva plaši pazīstams, tas bija pirmais žurnāls, kurā tika drukātas krāsainas fotogrāfijas.

Gūtos ieņēmumus biedrība izmantoja, lai sponsorētu ekspedīcijas un pētniecības projektus, šādā veidā mēģinot veicināt cilvēces izpratni par dabas procesiem. Tādējādi National Geographic biedrība ir veicinājusi dažādu lielu pētījumu un atklājumu veikšanu zinātnē. Piemēram, Roberta Pīrija braucienu uz Ziemeļpolu, Ričarda Birda lidojumu uz Dienvidpolu un arī Džeinas Gūdalas savvaļas šimpanžu izpēti.

Mūsdienās National Geographic biedrības ir viena no pasaules lielākajām zinātnes un izglītības bezpeļņas organizācijām. Glancētā National Geographic žurnāla tirāža sasniegusi nu jau deviņu miljonus. Turklāt biedrība sevi uzskata par pasaules dabas resursu sargu, un šajā statusā vēl joprojām vēlas paplašināt cilvēces redzesloku, izglītot savus lasītājus cilvēces un dabas savstarpējo attiecību un mijiedarbības jautājumos.