Viktorija Beatrice Radzeviciene: Latvijai ir potenciāls piesaistīt papildus 1 miljonu tūristu ik gadu

Telma Kristiāna Gaule | 2020.01.17

"Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati*, lielākā daļa tūristu, kas apmeklējuši Latviju, ieradās, lai atpūstos (38,9%), savukārt 31.5% apciemoja radus vai draugus. Mazāk – 17.9%  - Latvijā kārtoja biznesa darījumus. Lai gan šobrīd iepirkšanās tūrisma niša netiek asociēta ar Latviju, to ir iespēja mainīt, izmantojot mazumtirdzniecības potenciālu, kas līdz šim nav pilnībā apgūts", norāda eksperte, "Via Jurmala Outlet Village" ("VJOV") attīstītāja SIA Outletico izpilddirektore Viktorija Beatrice Radzeviciene.

Eksperti lēš, ka pērn tūristi Latvijā iztērējuši 300 miljonus eiro

Raksts turpinās pēc reklāmas

Velo kino festivāls KINO PEDĀLIS

10. maijā Velo kino festivāla KINO PEDĀLIS ietvaros norisināsies kino nakts četros pop up kinoteātros Valmierā un tās apkārtnē.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Latvijas tūrisma priekšrocības ietekmē gan ģeogrāfiskā atrašanās vieta, gan arī labi attīstītā transporta infrastruktūra. Tas piesaista dažādas tūristu grupas – kā liecina CSP dati, 54.1% ceļotāju, kas šķērsoja Latvijas robežu, izmantojot gaisa transportu, 35.8% auto transportu, 6.4% jūras transportu un 3.7% dzelzceļu. Kā liecina stratēģiskā mazumtirdzniecības konsultanta "Pragma" pētījuma dati**, Latvijai izdevies piesaistīt 40% no visiem ārzemju viesiem Baltijas reģionā. Tāpat 2018. gadā kopējais iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs, kas dzīvo 200 minūšu brauciena attālumā no iecerētā "VJOV" Piņķos, bijis 6.3 miljoni, un ik gadu Latviju dienas vizītēs apciemo 3.8 miljoni tūristu no Lietuvas un Igaunijas.  

Visbiežāk Latvija tiek saistīta ar tās skaisto dabu un jūgendstila arhitektūru. Tūristi bieži brauc uz šejieni, lai apmeklētu dabas parkus, kā arī lai iepazītos ar Latvijas pilsētām un kultūru. Kā liecina "Pragma" pētījuma dati,  2017. gadā 7.7 miljoni ārzemju viesu apmeklēja Latviju. No tiem 2 miljoni bija tūristi, kas šeit pavadīja vismaz vienu nakti, savukārt 5.7 miljoni apmeklēja Latviju dienas vizītē. Aptuvenā naudas summa, ko tūristi iztērējuši Rīgā 2017. gadā, bija 265 miljoni eiro, savukārt pērn šī summa varētu būt augusi līdz 300 miljoniem eiro.  "Jāatzīst, ka Latvijai tūrisma industrijā joprojām ir neizmantots potenciāls, un tas ir iepirkšanās tūrisms. Šobrīd Latvija neasociējas ar valsti, kas plašā izvēlē piedāvā augstākās klases un luksus zīmolus, izdevīgus piedāvājumus, outlet tipa iepirkšanās centrus. Redzam, ka varam izmantot šo potenciālu, atverot Baltijā pirmo outlet ciematu," stāsta "VJOV" izpilddirektore.

Neizmantotais potenciāls Latvijas ekonomikā

"Kopumā pasaulē iepirkšanās tūrisma jeb beznodokļu darījumu apmērs tiek lēsts ap 65 miljardiem eiro gadā. Šie darījumi tirdzniecībā veido tikai aptuveni 10%, bet, saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas pētījumiem, 97% starptautisko tūristu mēdz iepirkšanos iekļaut savā ceļojuma programmā, kas liecina, ka iepirkšanās ir nozīmīga tūrisma sastāvdaļa. Tas ir nozarē zināms fenomens, kura apmērus grūti noteikt. Iepirkšanās ceļojumu apjomu mēdz mērīt pēc beznodokļu darījumu (Tax Free) apjoma, taču Eiropas Savienības ietvaros to nav iespējams aprēķināt, jo PVN tūrists nevar atgūt," skaidro Viktorija Beatrice Radzeviciene.

Nav arī detalizētu datu par Latvijā ienākošo "iepirkšanās tūrismu". Parasti tiek pieņemts, ka biežākie mūsu viesi (Skandināvijas, Apvienotās Karalistes, Krievijas un Vācijas tūristi) arī ir tipiskākie pircēji. Balstoties uz "Pragma" pētījuma datiem, pēc "VJOV" abu tirdzniecības platību kārtu atklāšanas, ik gadu to varētu apmeklēt aptuveni 2.5 miljoni klienti.

"Ņemot vērā outlet tipa iepirkšanās centru deficītu Baltijā, paredzam, ka ik gadu 750 000 mūsu klientu būs ārzemnieki, galvenokārt, lietuvieši, igauņi, kā arī Skandināvijā un Krievijā dzīvojošie," papildina VJOV pārstāve.

Ieguvumi vietējajiem iedzīvotājiem

Specifisku pētījumu, kas pētītu Baltijas patērētāju iepirkšanās paradumus ceļojumu laikā, nav, taču Baltijas tūrisma operatoru dati liecina, ka populārākie ceļojumu galamērķi, kas saistīti ar iepirkšanos ir Itālija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Polija. Atsevišķi tūrisma operatori iepirkšanās pilsētiņu apmeklējumus ietver savās programmās – īpaši populāri ir šāda tipa Itālijas un Vācijas ceļojumi. Grūtāk aptvert individuālo ceļotāju loku un aplēst to pirkšanas plašumu.

 Kā noskaidrots "Pragma" veiktajā pētījumā, ņemot vērā Baltijas valstu iedzīvotāju skaitu un pirktspēju, reģionā vajadzētu būt 77 starptautisku zīmolu pārstāvniecībām outlet formātā, taču šobrīd tādu ir tikai 16. Tāpat gan pasaules trendi, gan mūsu personīgā pieredze (lielākā daļa no mums zina vismaz vienu cilvēku, kas regulāri dodas iepirkties ārvalstīs) rāda, ka tūrisms ar iepirkšanās nolūku ir ļoti populārs, it īpaši – outlet ciematos.

"Baltijas iedzīvotājiem nebūs tālu jābrauc, lai apmierinātu vēlmi iepirkties outlet ciematos, kādi līdz šim bijuši tikai ārpus mūsu reģiona. Tādas pašas kvalitātes iepirkšanās pieredze tiks nodrošināta Latvijā, turklāt, ievērojot labākos Rietumvalstu outlet principus, piemēram, cenu politiku, cenām esot par 30% zemākām kā citos pilsētas veikalos, savukārt atlaižu laikā tās tiks pazeminātas līdz pat 70%. "VJOV"  varētu veicināt Latvijas tūrisma nozari, jo arvien vairāk pircēju izvēlēsies Latviju kā savu iepirkšanās galamērķi. Tāpat varētu palielināties naudas daudzums, ko ceļotāji atstāj Latvijā, tādējādi dodot pienesumu Latvijas ekonomikai,"  secina Viktorija Beatrice Radzeviciene.

* Centrālās statistikas pārvaldes (CSP ) dati par tūrisma nozari 2018. gadā.

** "Pragma" pētījums par outlet industriju Baltijā 2019. gadā.