Latvijā sagaida Ziemas Saulgriežus

Santa Bivbāne | 2021.12.22

2019. gada 22. decembrī Zemes ziemeļu puslodē atzīmē ziemas saulgriežus - nakts no 21. uz 22. decembri bijusi gada garākā nakts. Ziemas saulgrieži iestājušies svētdienas rītā plkst. 6:19.

Nakts no sestdienas uz svētdienu piedzīvota gada garākā nakts, savukārt gada īsākās dienas ilgums būs sākot no 6 stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz 7 stundām un 2 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā

Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar zaļi sarkano Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”.

Liepājas reģiona TIB

Ziemas saulgriežiem ir simboliska un dziļa nozīme - Ziemas saulgriežos, līdzīgi kā vasaras saulgriežos, notiek gaismas un tumsas cīņa, bet pēc Ziemassvētkiem saule sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas.

Šī iemesla dēļ daudzas senlatviešu Ziemas svētku tradīcijas ir saistītas ar gaismas vairošanu, kas palīdz atvairīt tumsas spēkus. Seno latviešu ticējumi vēsta, ka no saules un gaismas labvēlības Ziemas saulgriežos bija atkarīga visa nākamā gada raža. Pēc Ziemassvētkiem, kā zināms, dienas paliek arvien garākas un gaišākas, tādēļ Ziemassvētku svinēšanu varētu uzskatīt arī par gaismas atgriešanās svētkiem.

Šajos svētkos svarīgs ir viss, ieskaitot priekšdarbus - mājas un sētas tīrīšanu un rotāšanu. Pazīstamākie latviešu rotājumi ir puzuri, kuriem ir ļoti daudzveidīga nozīme un kuros atspoguļojas pasaules modelis, seno latviešu izpratne par Visumu. Puzura horizontālā daļa ir ar četrām asīm, kas apzīmē četras debespuses, savukārt vertikālā ar trim asīm - pagātni, tagadni, nākotni. Turklāt tradicionāli puzurī ir 12 mazie lukturīši, kas simbolizē gada 12 mēnešus.

Ziemas saulgriežus ir auglības, cerības un gaismas svētki. Ja Ziemas svētkus salīdzina ar citiem senlatviešu svētkiem, tieši ziemas saulgriežu svinēšana bijusi visbagātīgākā - galdā tika celts it viss, kas pavasarī un vasarā audzēts, bet rudenī - ievākts.

Ziemas saulgriežos iet arī ķekatās. Katrs uztaisa kāda dzīvnieka vai tēla masku un var iejusties citā tēlā. Arī Ziemas saulgriežu rotaļas ir par sauli un mēnesi, kazu un vilku, aitu un vilku. Nevienos citos gadskārtu svētkos nav tik daudz rotaļu. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir dziesmu dziedāšana.