Līdztekus Okupācijas muzeja pārbūvei VNĪ uzsāk Padomju Okupācijas piemiņas memoriāla būvniecību

Līdztekus Okupācijas muzeja pārbūvei un “Nākotnes nama” būvniecībai Strēlnieku laukumā 1, Rīgā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā SIA “Skonto būve” uzsāk darbu pie padomju Okupācijas piemiņas memoriāla- mākslas objekta „Vēstures taktīla” izveides, kurš piekļausies muzejam laukumā uz Daugavas pusi, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Memoriāla ideja ir pieminēt tautas upurus, iesaistot pilsētas ikdienas dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijās un arhitektoniskajā formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem. Metu “Vēstures taktīla” jau 2007. gadā par labāko atzina starptautiska žūrija. Tās autori ir arhitekte Ilze Miķelsone, komponists, sonologs Voldemārs Johansons un mākslinieks Kristaps Ģelzis.

 “Šogad uzsāksim sagatavošanās darbus, nākamgad tiks ielikti piemiņas memoriāla pamati, kā arī strādāsim pie memoriāla ārējā veidola un mākslinieciskā noformējuma. Plānots, ka līdz ar pārbūvēto Okupācijas muzeju, piemiņas memoriāls tiks pabeigts līdz nākamā gada nogalei,” norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Piemiņas memoriāla projektu īsteno uzņēmums “Taktila” kopīgi ar dizaina biroju H2E un arhitektu biroju “Sarma un Norde”. Memoriāla 1.etapa (pamatu izbūve) būvniecības darbus veiks SIA “Skonto būve”, kas izvēlēti sarunu procedūras rezultātā, noslēdzot līgumu par 534,8 tūkstošiem eiro (bez PVN).

2010. gada nogalē tika izdots Ministru kabineta rīkojums par koncepciju par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidošanu Latviešu strēlnieku laukumā Rīgā, nosakot, ka memoriāls jābūvē un Okupācijas muzejs jāpārbūvē kompleksi, veidojot arhitektonisku vienotu kompleksu Latviešu strēlnieku laukumā, kurš vēstīs par Latvijas tautas represijām okupācijas periodā.

Lai arī, kā tas paredzēts Latvijas Okupācijas muzeja likumā, ir izstrādāti divi būvprojekti, tomēr abu objektu būvlaukumi pārklājas, inženiertīklu risinājumi ir saistīti. Darbus pie projekta uzticot vienam uzņēmējam, iespējams to izpildei iegūt zemāko cenu, kā arī būvniecības procesus, piemēram, būvmehānikas novietošanu, būvmateriālu un transporta kustību būvlaukumā, iespējams organizēt paralēli, iekļaujoties likumā noteiktajos termiņos.

VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Attīstības jomā šogad pabeigta ēka Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras struktūrvienību vajadzībām, pabeigti telpu Lomonosova ielā 9, Rīgā pielāgošanas darbi Valsts probācijas dienestam, Kultūras ministrijas mājvietas - ēku kompleksa atjaunošana Kr. Valdemāra ielā 11a, robežšķērsošanas vietas ‘Silene” pārbūve, kā arī nule kā nodota ekspluatācijā vērienīga muzeju krātuve Rīgā, Pārdaugavā – Pulka ielā 8, kura glabās 4 Latvijas muzeju dārgumus – ap 2 miljoniem krājumu vienību.

VNĪ ir viena no lielākajām Latvijas kapitālsabiedrībām, kas veic nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstīšanu, kā arī nodrošina valsts institūcijas ar publisko funkciju veikšanai nepieciešamajām telpām. VNĪ ir lielākā pieredze kultūrvēsturisko un stratēģisko valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā un attīstībā, pilsētvides veidošanā un reģionu attīstībā, kā arī valstij nepieciešamo stratēģiskas nozīmes infrastruktūras objektu izveidē un uzturēšanā. VNĪ kapitāla daļas 100% pieder valstij, kuras kapitāla daļu turētājs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.