Luksemburgā viss sabiedriskais transports būs par brīvu

Santa Bivbāne | 2020.01.03

Cīnoties ar nekontrolējamiem satiksmes sastrēgumiem Luksemburgā un milzīgo vides piesārņojumu, Luksemburgas valdība lēmusi spert kādu nozīmīgu soli - jau no 2020. gada 1. marta visi Luksemburgas iedzīvotāji tramvajos, autobusos un vilcienos varēs braukt par brīvu.

Ksavjē Betels 2018. gada priekšvēlēšanu aģitācijās Vides jautājumus uzskatīja par prioritāriem, tādēļ, turot savus solījumus, ir veikti priekšdarbi, lai solītais kļūst par īstenību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

NBS orķestra koncerts TUMĒ

2. maijā plkst. 19.00 Tumes Kultūras namā Baltā galdauta svētku koncerts kopā ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra Estrādes ansambli.

Tukuma TIC

Pilsētā ir aptuveni 110 000 iedzīvotāju, bet strādāt uz turieni ik dienu brauc vēl gandrīz pus miljons cilvēku. Vairāk nekā 600 000 Luksemburgas iedzīvotāju jau tagad ceļo bez maksas (piemēram, studenti, kas jaunāki par 30 gadiem, vai jaunieši, kas jaunāki par 20 gadiem), šis jaunais projekts dos labumu ikvienam un, cerams, pārorientēs valsts ieradumus no automašīnām uz sabiedrisko transportu.  Vēl šobrīd Luksemburgā sabiedriskā transporta braucienam jāiegādājas biļete par gandrīz diviem eiro un nopirktā biļete ļauj divas stundas izmantot jebkuru sabiedrisko transportlīdzekli.

Luksemburga ir sestā mazākā valsts un vienīgā lielhercogiste pasaulē, bet tas netraucē būt astotajam lielākajam banku un finanšu centram pasaulē. Luksemburga var lepoties ar augsto labklājības līmenis un zemo bezdarbu. Savos mazajos izmēros tā slēpj daudzus vēsturiskus un kultūras apskates objektus, kurus ir vērts redzēt jebkuram ceļotājam. Daudz gleznainu ainavu, neskaitāmas leģendas un anekdotes.

Luksemburgas teritorija ir tikai 82 kilometrus gara un 57 kilometrus plata. Luksemburga robežojas ar Beļģiju, Franciju un Vāciju. Kā politiska vienība, Luksemburga pastāv jau no 963. gada, bet daudzus gadsimtus tā atradās citu valstu pakļautībā: līdz 15. gadsimtam to pārvaldīja Svētās Romas imperatori, pēc tam teritorija tika pārdota Burgundijas Filipam, kurš valdīja šeit 50 gadus. Vēlāk šī stratēģiski nozīmīgā vieta nonāca Spānijas, Austrijas, Francijas un Prūsijas pakļautībā. Pēc Napoleona sakāves 1815. gadā Vīnes kongress to atzina kā Lielhercogisti. 1830.-1839. gada Beļģijas revolūcijas rezultātā, Luksemburga zaudēja vairāk nekā pusi savas teritorijas, jo franču valodā runājošā valsts rietumu daļa tika iekļauta Beļģijas sastāvā. Pilnīgu neatkarību Lielhercogiste ieguva 1867. gadā.