Inese Krieviņa | 2019.11.11
Jūrmalas pilsēta, kādu to pazīstam šodien, ir dibināta 1959. gada 11. novembrī, apvienojot Sloku, Ķemerus un Rīgas Jūrmalu. Sešdesmit gadi Jūrmalai bijuši notikumiem bagāti – jaunuzcelti un rekonstruēti daudzi objekti, pilsētas kūrorta dzīves atdzimšana un tūristu skaita pieaugums, kā arī spilgtas norises kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
Lai gan Jūrmalas kā apdzīvotas vietas teritorijas vēsture ir krietni senāka, kā atsevišķa kūrortpilsēta tā izveidojās tikai 1959. gadā. Izstiepusies 24 kilometrus garā joslā starp Rīgas līci un Lielupi, Jūrmala platības ziņā ir otra lielākā pilsēta Latvijā un ietver vairākus mazus rajonus – katru ar savu raksturu un "seju". Jūrmalas pilsētas platība ir 100 km², iedzīvotāju skaits pēc PMLP datiem 2019. gada sākumā – 57 145 iedzīvotāju, kas ir par 20 tūkstošiem vairāk nekā pilsētas dibināšanas gadā.
Mājas kafejnīcu dienas Augšdaugavas novadā. Pieteikšanās līdz 5.aprīlim.
TAKA
Zaļa, ūdeņiem bagāta un veselīga pilsēta
Pilsētas pludmales līnija stiepjas vairāk nekā 24 km garumā un ir garākā pludmale Latvijā. Jūrmalas ūdeņi: Rīgas līcis, četras upes, divi ezeri un Varkaļu kanāls; meži, kas aizņem 48% Jūrmalas teritorijas; piecas aizsargājamas dabas teritorijas: Ķemeru nacionālais parks, dabas parks "Ragakāpa", vietējas nozīmes īpaši aizsargājams objekts "Baltā kāpa", dabas liegums "Lielupes grīvas pļavas" un „Darmštates priežu audze" ir vērtīgās Jūrmalas dabas bagātības.
Pilsēta mainās un attīstās
Lai arī Jūrmala ir iecienīta tūristu atpūtas vieta, tā vienmēr ir bijusi un arī turpmāk būs ērta dzīves telpa vietējiem iedzīvotājiem. Jūrmala ir gan vēsturiski tradicionāla, gan mūsdienīga un atrodas nebeidzamā attīstības procesā. Kopējais ielu garums pilsētā ir 390 kilometru, Jūrmalā ir 26 parki un skvēri, 65 bērnu rotaļu un sporta laukumi, 23 kultūras un mākslas telpas.
Iecienīts tūrisma galamērķis
Jūrmala ir pirmā Latvijas pilsēta, kas uzņemta Eiropas Kūrortu asociācijā, pilsēta ir otrais iecienītākais galamērķis ārvalstu un Latvijas tūristu vidū aiz galvaspilsētas. Tūristu skaits Jūrmalā pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies par 167%.
Saviesīgā kultūras dzīve vasaras sezonā, pastaigas dabā, plašais kūrortviesnīcu un ārstniecības iestāžu piedāvājums arī ārpus aktīvās tūrisma sezonas piesaista tūristus Jūrmalā visos gadalaikos.
Kultūras pilsēta ar vēsturi
Jūrmalā ir bagāts kultūrvēsturisks mantojums – seši tūkstoši vēsturisko ēku, tostarp 414 ēkas – aizsargājami kultūras pieminekļi, 390 valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, 77 valsts un vietējās nozīmes mākslas pieminekļi.
Jūrmala lepojas ar augstvērtīgu klasiskās mūzikas koncertu norises vietu – vēsturisko Dzintaru koncertzāli, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā, Mākslas staciju "Dubulti" – Eiropā vienīgo laikmetīgās mākslas telpu funkcionējošā dzelzceļa stacijā. Kultūras norises Jūrmalā notiek atjaunotajās Raiņa un Aspazijas vēsturiskajās mājvietās – Aspazijas mājā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Pirms gada Jūrmalā izveidots Dubultu Kultūras kvartāls – jauna kultūras un mākslas norišu vieta, kas apvieno mūzikas vidusskolas ēku ar mūsdienīgu koncertzāli, centrālās un bērnu bibliotēkas telpas un mākslas skolu. Pēc estrādes teritorijas labiekārtošanas un ēku rekonstrukcijas darbu pabeigšanas šogad, kultūras pasākumi un sabiedriskās dzīves norises atsākušās vēsturiskajā Mellužu estrādē.
Sešdesmit gadu laikā pilsētā nostiprinājušās un izveidojušās tradīcijas – Jūrmalas Kūrorta svētki, kas pirmo reizi norisinājās 1969. gadā, pilsētas zināmākās ielas – Jomas ielas – svētki, svētki iedzīvotājiem – Kauguru svētki, iemīļots ģimeņu pasākums "Nestāsti pasaciņas" un citi.
Gadiem cauri Jūrmalā godāts un kopts kultūrvēsturiskais mantojums un nozīmīgu vēsturisku notikumu piemiņas vietas.
Jūrmalai 60 – no pilsētas dibināšanas līdz mūsdienām. Vēsturiski notikumi:
1959. gada 11. novembrī izdots Latvijas PSR Augstākās Padomes dekrēts "Par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu un Jūrmalas pilsētas izveidošanu".
1962. gadā uzcelta Dzintaru koncertzāles atklātā zāle – vasaras koncertzāle (arhitekts Modris Ģelzis). Dibināts Jūrmalas vēstures un mākslas muzejs (atradās atsavinātās Dubultu baznīcas ēkā un Majoros, Jomas ielā 43).
1969. gadā Dzintaru pludmalē notiek pirmie Jūrmalas Kūrorta svētki.
1979. gadā apmeklētājiem atvērts Jūrmalas Brīvdabas muzejs Lielupē. Nodibināts Jūrmalas teātris.
1989. gadā atklāts atjaunotais kapteiņa Zolta piemineklis Kauguros.
1990. gadā Slokā atklāts komunistiskā terora upuriem veltīts piemineklis (mākslinieks Jānis Zirnītis).
1990. gadā atklāts piemineklis "Krauklītis" Jomas ielā – veltījums Rainim un Aspazijai.
1995. gadā atklāts piemineklis latviešu nacionālajiem karavīriem Jaundubultos (autori Ģirts Burvis un Ivars Bukarts).
1996. gadā ieviesta nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.
2005. gadā Pasaules Veselības organizācija pilsētai piešķir statusu "Jūrmala – veselīga pilsēta" ("Healthy City"). Jūrmala ir Latvijā pirmā pilsēta, kam piešķirts šāds statuss.
2009. gadā atjaunota Aspazijas māja Dubultos un atklāts Latvijā pirmais Aspazijai veltītais piemineklis .
2010. gadā Dzintaru mežaparkā atklāts skatu tornis, augstākā platforma – 33,5 metri.
2013. gadā Jūrmalai piešķirts kūrorta statuss.
2014. gadā atjaunota Aspazijas māja – valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures piemineklis, kurā iekārtots muzejs. Atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis "Raiņa priedes".
2014. gadā pirmo reizi Latvijā, Jūrmalā, notiek Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) starptautiskais "Satellite" turnīrs pludmales volejbolā.
2015. gadā uzcelta Jūrmalas Mākslas skola. Pabeigta Dzintaru koncertzāles Mazās zāles restaurācija un rekonstrukcija. Durvis vērusi mākslas stacija "Dubulti".
2017. gadā atjaunošanu piedzīvojusi vēl viena vēsturiska ēka Jūrmalā – Raiņa un Aspazijas vasarnīca.
2018. gadā atklāta jaunuzbūvētā Jūrmalas Mūzikas vidusskola un centrālā bibliotēka.
2018. gadā atjaunots P. Zolta piemineklis, labiekārtota apkārtne.
2019. gadā vēsturiskajā Mellužu estrādē pabeigti teritorijas labiekārtošanas un ēku rekonstrukcijas darbi.
Avots: Jūrmalas pilsētas domes Mārketinga un ārējo sakaru pārvaldes Mārketinga nodaļa
Pirmajās Lieldienās, 31. martā, Jaunmoku pils aicina visus uz aizraujošu svinību dienu pils parkā. Šīs dienas laikā norisināsies aktivitātes visai ģimenei.
Tukuma TIC
Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists. Nu, kad mute nomazgāta, var doties svinēt Lieldienas. Svini Tukuma novadā!
Tukuma TIC
31. martā no plkst.10.00-15.00 Kokmuižā “Kocēnu pavasaris 2024”. No plkst.11.00 svētku koncerts kopā ar pašdarbības kolektīviem.
Valmieras TIC
Kopā ar LOB Cēsu putnu grupas pārstāvjiem Agnesi Gaili un Mārtiņu Plataci dosimies dabā, vērosim dažādas putnu sugas un atpazīsim to balsis!
Cēsu TIC
Aicinām Tukuma novada aktīvos ļaudis, kam patīk gatavot un uzņemt viesus iesaistīties arī šogad akcijā "Mājas kafejnīcu dienas 2024"!
Tukuma TIC
12.aprīlī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” akustiskais jubilejas koncerts kopā ar filmas skatīšanos.
EUR 18 | Valmieras TIC
Bauskas pils rīkotā Senā dzīvesveida skolas nodarbība piedāvā uzzināt, kāda bija higiēnas kultūra renesansē.
Bauskas TIC
Gaidot pavasari, Liepāja priecēs ar Lieldienu rotājumiem – svētku olām un čivinošiem putniem, kā arī lielus un mazus aicinās uz svētku pasākumiem.
Liepājas reģiona TIB
Aicinām sajust un sadzirdēt īstu pavasari 6. aprīļa putnu dienās pie Lubāna ezera
Madonas TIC
Ieplāno 13.aprīli, lai trīs stundu aizraujošā pārgājienā uzzini viduslaiku mantojuma faktus, nostāstus un teikas! Dosimies Alūksnes viduslaiku pils stāsta atkl
EUR 12 | Alūksnes TIC
Lubāna mitrājs un tā apkārtne var lepoties ar dažādām putniem un citām pievilcīgām dzīvotnēm. Aicinām braucienā uz Īdeņas un Kvāpānu zivju dīķiem, vērot putnus.
Madonas TIC
31.martā Kandavas Promenādē tiks svinētas Lieldienas ar muzikālu izrādi "Pasaku sargi" pulksten 12:00, pūkaino mīluļu parādi, putnu būrīšu gatavošanu
Tukuma TIC
No 19. marta līdz 30. aprīlim Dzīvesziņas un arodu sētā, Vecpilsētas ielā 2 skatāma Zemgales pastalu izstāde.
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
Dodies neaizmirstamos piedzīvojumos un baudi Balkānu pasakainos skatus, vēsturiskās vietas un neskarto dabu.
EUR 79 | airBaltic
Pavadi Lieldienu brīvdienas Jēkabpils novadā! Esi aktīvs, dodies dabā, apmeklē pasākumus!
Jēkabpils novada TIC
Noderīgs materiāls skolēniem un ģimenēn plānojot pavasara atpūtu Jelgavas pusē.
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
Tradicionālo svētku svinības jau atkal Tukuma pilsētā! Lieldienu izdarības, radošās darbnīcas, spēles, rotaļas, trušu māja un kazlēni, muzikālā programma.
Tukuma TIC
Esi aicināts uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogrammu Rundāles pilī!
Bauskas TIC
7.aprīlī, pulksten 9.30 no Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa pagalma sāksies velo ekskursija “Braucam vērot putnus”. Pieteikšanās 63005447
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
No 5. marta līdz 14. aprīlim Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē skatāma Heršela grupas darbu izstāde cianotipijas tehnikā.
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs