11. novembris vēsturē: Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.11.11

Ik gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Laiks no Latvijas Republikas proklamēšanas dienas 1918. gada 18. novembrī līdz 1919. gada 11. novembrim bija viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē, kad tika izcīnītas vairākas kaujas, cenšoties iegūst valsts neatkarību. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs – neatkarība ir iegūta. Īpašu uzmanību Bermonta karaspēka un Latvijas valsts armijas cīņas piesaista ar faktu, ka latviešu cīnītāji bija skaitliskā mazākumā, turklāt sliktāk bruņoti. Joprojām kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, kā arī pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Radi Tukku Magi TALKA TUKUMĀ

20. aprīlī aktīvie tukumnieki un viesi aicināti uz Tukku Magi pagalma sakopšanas talku no pulksten 9:00 Pasta ielā 26.

Tukuma TIC

Lāčplēša dienas nosaukumu šis datums ieguvis par godu latviešu tautas mitoloģiskajam varonim Lāčplēsim – ar lāča ausīm un lāča spēku apveltītais stiprinieks kļuvis par simbolu varonībai un valsts mīlestībai.

1919. gada 11. novembrī dibināts arī Latvijas valsts apbalvojums– Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi "Par Latviju". Lāčplēša kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Tikai šajā datumā ordenis ir aplūkojams publiski, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Lāčplēša dienas svinības parasti sākas ar piemiņas dievkalpojumiem, dažādi pasākumi notiek visā Latvijā. Rīgā svētku atzīmēšana sākas ar ziedu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos. Dienas laikā pie Brīvības pieminekļa notiek militārā parāde, ko apmeklē arī valsts augstākās amatpersonas. Savukārt novakarē tūkstošiem cilvēku dodas uz Daugavmalu, lai pie Rīgas pils noliktu svecītes kā piemiņu varonīgajiem karotājiem. Vakarā notiek svētku koncerti, Brāļu kapos un citās piemiņas vietās notiek lāpu gājieni.Tā tas ir parasti, katru gadu, bet 2021. gads ir neparasts - tauta paliek mājās...