Franču basku zeme ir labi paslēpts Atlantijas piekrastes dārgums

Santa Bivbāne | 2019.10.29

Basku zeme ir vēsturiski basku apdzīvotā teritorija Spānijā un Francijā - tajā ietilpst Basku Zeme un Navarra Spānijā, kā arī Ziemeļu basku zeme Francijā. Basku zeme visa kopā aizņem aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas, taču joprojām nav atmetusi cerības un centienus reiz kļūt par pilntiesīgu neatkarīgu valsti. Pagaidām gan lielākā daļa Basku zemes ietilpst Spānijas teritorijā, bet neliels stūrītis – Francijas dienvidrietumos. Lai arī izmēros Franču basku zeme ir tikai nedaudz lielāka par Ventspils novadu, tā noteikti ir apmeklējuma vērts galamērķis, jo sevišķi ceļotājiem, kas meklē masu tūrisma tik ļoti neietekmētas vietas ar savu "odziņu".

Zemes ģeogrāfiskais novietojums starp Atlantijas okeāna Biskajas līci un Pireneju kalniem ir tas, kam var pateikties par fantastiskajām dabas ainavām – kalniem, zaļām ielejām, zeltainu smilšu pludmalēm, klintīm, ko papildina cilvēku ar labu gaumi veidotie ciemati, šikās piekrastes pilsētiņas un lieliskā, pasaules gardēžu augstu vērtētā reģiona virtuve. Šajā vietā, ka smejas paši vietējie, ir "saprecinātas" franču un spāņu ietekmes, kā arī ir spēcīgi jūtama pašu basku unikālā kultūra. Turpat rokas stiepiena attālumā arī spāņu Bilbao ar savu slaveno Gugenheima modernās mākslas muzeju. Piekritīsiet taču, gana intriģējošs gala mērķis? Un papildus visam iepriekš minētajam, pateiksim vēl septiņus pārliecinošus iemeslus, kādēļ Franču basku zeme ir tik pievilcīga.  

Raksts turpinās pēc reklāmas

Eiropas Muzeju nakts Liepājā

Sestdien, 18. maijā, no plkst. 19 līdz 01 ikviens liepājnieks un vēju pilsētas viesis ir aicināts ļauties Eiropas Muzeju nakts Liepājā rosībai.

Liepājas reģiona TIB

Labākās sērfošanas vietas Francijā

Pastāvīgi, sērfošanai labi piemēroti viļņi visu gadu kopā ar fantastiskiem skatiem, patīkamu vidi un unikālo kultūru, šo vietu nevar nosaukt citādi kā par sērfotāju paradīzi. Stāsta, ka šī esot vieta, kur ar sērfošana pirmo reizi iepazīstināta Eiropa (1957). Šodien Franču basku zemes piekraste ir pārpilna ar sērfošanas skolām, veikaliem, bieži notiek dažāda līmeņa sacensības, kas šurp atved Eiropas labākos viļņu valdniekus.     

Vecās pasaules šiks Biaricas kūrortā

Viens no šikākajiem Francijas kūrortiem Biarica, reiz bijusi iemīļota vasaras atpūtas vieta gan karaliskās ģimenes locekļiem un aristokrātiem (šeit labprāt uzturējies imperators Napoleons III un imperatrise Eižēnija), gan arī rakstniekiem, māksliniekiem un bohēmiskas dzīves baudītājiem, vēl joprojām saglabājis vecās, labās Belle Epoque šarmu. Mūsdienās gan šis stils sajaucies ar tikpat spēcīgu mūžam vitālo sērfotāju ietekmi, tāpēc pilsētas ielās pilnīgi mierīgi blakus varēsiet atrast gan augstās modes "butikus", gan sērfošanas lietu veikaliņus. Pilsētas aristokrātisko pagātni patīkami atgādina daudzās villas ar izsmalcinātām Art Deco fasādēm un elegantās piejūras promenādes. Biaricas dažādā daba izpaužas arī ēdienu piedāvājumā – šeit atradīsit gan omulīgus tapu uzkodu krodziņus, gan svaigas jūras veltes, gan Michelin zvaigzne’m titulētus restorānus. Un nevar šai vietā nepieminēt brīnišķīgos konditorejas izstrādājumus un  šokolādi! 

Skati no La Ruhne kalna

La Ruhne virsotne atrodas Pireneju kalnu rietumu daļā, Sare un Ainoha ciematu tuvumā. Lai arī tās augstums ir tika 905 metri, no virsotnes paveras satriecoši skati uz visām saptiņām basku provincēm – no franču Atlantijas piekrastes, pāri varenajām Pireneju virsotnēm, līdz pat Spānijas ziemeļu krastam. Lai ainavu izbaudītu pilnībā, iesakām izbraukt arī ar kalnu vilcieniņu Petit Train de La Rhune , kura ceļš vijas cauri gleznainai lauku apkārtnei, kuras absolūto mieru "traucē" tikai kalnu vanagi un īpašas basku šķirnes poniji – potoki. 

Labākā šokolāde Francijā

Ja jums saka, ka Eiropas šokolādes galvaspilsēta esot Brisele, nekādā ziņā neticiet! Dzīvīgā Franču basku zemes ostas pilsētiņa Baijona ir vieta, kur šokolāde pirmo reizi tika atvesta uz Franciju, un to ap 1600.gadu paveica šeit ieceļojušie ebreji, kas tolaik bēga no vajāšanām Spānijā un Portugālē. Esot Baijonā šodien, noteikti izstaigājiet vēsturisko Rue Port Neuf, sauktu arī par Šokolādes ielu, kur atrodas pilsētiņas vecākās šokolādes darbnīcas un veikaliņi, un arī neliels šokolādes muzejs. Pats par sevi saprotams, ka Baijonas šokolādes tirgotavu piedāvājums šī kāruma mīļotājus spēj padarīt vai trakus – šeit ir atrodams pilnīgi viss zināmais, un vēl daudz citur neredzētu izstrādājumu. Zinātāji iesaka noteikti pagaršot īpašo vietējo gardumu šokolādi ar  piment d’Espelette – aso piparu pulveri.

Jaukais Espelette ciemats

Pievilcīgais Espelette ciemats, kurš tiek uzskatīts par skaistāko Basku zemes franču pusē, burtiski uzprasās tikt fotografēts. Ieturēts tradicionālajā reģiona arhitektūras stilā – koši baltas mājiņas ar sarkana koka apdari un jumtiem. Lielākais ciemata lepnums ir sava aso piparu šķirne – jau minētā  piment d’Espelette, kura tradicionālās basku virtuves neatņemama sastāvdaļa. Labākais laiks, kad paviesoties šajā pilsētiņā, ir vasaras beigas, kad sarkanās mājiņu apdares detaļas papildina saulē kaltēties izliktās sarkano piparu virtenes, vai arī oktobra pēdējā nedēļā, kad notiek vērienīgais Espelette Piparu festivāls – jautri svētki ar muzicēšanu, dancošanu, un, protams, ļoooooti asu ēdienu baudīšanu.

Majestātiskā Corniche Basqe

Corniche Basqe ir dabas rezervāts – aptuveni 10 kilometrus gara, satriecoši skaista okeāna piekrastes josla, kur iespaidīgas klintis ietiecas Atlantijas ūdeņos. Dodoties pa piekrastes taciņu, jūs nonāksit gan zaļās pļavās, kur zied savvaļas orhidejas un ganās aitas, gan baudīsit brīnišķīgus skatus uz okeānu, kad tā viļņi triecas pret piekrastes klints bluķiem, gan takas galapunktā Hendaye ciematā varēsiet apmeklēt brīnišķīgo  Chateau Observatory of Abbadia pili ar tur izvietoto mākslas darbu kolekciju.

Saint-Jean-de-Luz, slaveno franču makarūnu dzimtene

Izrādās, ka tik mazā apgabalā ir tik daudzi vēsturiski "pirmo reizi". Vēl viens iemesls, kāpēc uz Franču basku zemi jādodas gardēžiem, ir tas, ka pievilcīgā piekrastes pilsētiņa Saint-Jean-de-Luz tiek uzskatīta arī par gardo franču mandeļu cepumu makarūnu dzimteni. Tādi pirmo reizi esot izgatavoti 1660.gadā karaliskajām kāzām, kad laulājušies Francijas karalis Luijs XIV un Spānijas Marija Terēza. Interesanti, ka saldumu darbnīca, kas tos izgatavojusi, eksistē līdz pa mūsu dienām, un joprojām izmanto to pašu ģimenes noslēpumā turēto recepti. Bet, pat ja neesat tāds makarūnu cienītājs, uz Saint-Jean-de-Luz ir vērts aizbraukt, jo tā ir skaista piekrastes pilsētiņa ar balti sarkanajiem namiņiem, saglabātu vēsturisko daļu, veco ostu un lielisku pludmali.