Stompaku purva taka ved partizāniem pa pēdām

1944. gada rudenī, kad Latvijas austrumu daļu bija reokupējusi Sarkanā armija, mežos glābiņu meklēja tie vīri, kuri nevēlējās karot sarkano pusē. Daudzi no viņiem bija izvairījušies arī no karošanas vācu armijā.

Tā Vilhelms Keišs no Abrenes apriņķa Baltinavas pagasta Surikavas 1943. gadā, sākoties vācu mobilizācijai, skaidri pateica savam vecākajam dēlam Jānim: "Tu nekarosi ne par vāciešiem, ne krieviem, bet tikai par Latvijas brīvību." Izvairījies no mobilizācijas vācu armijā, Jānis Keišs neaizgāja arī krievu Sarkanajā armijā, bet 1944. gada rudenī devās mežā, kur sāka organizēties latviešu nacionālie partizāni.

Uz Nacionālo partizānu mītnēm dabas liegumā "Stompaku purvi" ved marķēta taka, mitrākajās purva vietās ierīkotas laipas.

Vēstures pētnieki uzskata, ka Stompaku purva partizānu apmetne bija viena no lielākām Baltijā. Tajā bija 24 pazemes bunkuri un vairākas virszemes būves, kurās mitinājās ap 400 cilvēku. Vienā no zemnīcām bija pat iekārtota baznīca. 1945. gada 2. martā šeit notika slavenā Stompaku kauja, kad zemnīcām uzbruka čekas karaspēks. Kaujas notika visu dienu, partizāni sīksti pretojās, un uzbrucēji cieta lielus zaudējumus. Nākamajā naktī partizāni ar kauju pārrāva nometnes aplenkumu un aizgāja neuzvarēti. Par tā laika notikumiem pašreiz vien vēsta pāris ierakumi un balts krusts baznīcas vietā.

Informācija un pieteikšanās, raksot e-pastu uz turisms@vilaka.lv.