Pētījums: pēdējo četru gadu laikā velosipēdistu skaits uz galvaspilsētas tiltiem ir pieaudzis par 40%

Toms Kursītis | 2019.10.03

Saskaņā ar apvienības “Pilsēta cilvēkiem” veikto pētījumu – pēdējo četru gadu laikā velosipēdistu skaits uz galvaspilsētas tiltiem ir pieaudzis par 40%. Līdz ar to, lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu, drošību un ērtumu visiem satiksmes dalībniekiem jau šobrīd, biedrība “Pilsēta cilvēkiem” sadarbībā ar uzņēmumu “Carlsberg” plāno sākt jaunu velonovietņu izvietošanu Rīgā, tika izziņots notikušajā pilsētplānošanas un mobilitātes ekspertu diskusijā “The new normal jeb kā lietot pilsētu?”.

Tāpat pasākuma laikā tika atklāts, ka pirmās trīs novietnes jau šajā rudenī būs izvietotas pie tādām pilsētnieku iecienītām vietām kā t/c “Barona centrs” K. Barona ielā, “Kaņepes Kultūras centrs” un “Reigys Ausmeņa Kebabs” Skolas ielā. Taču straujākai veoloinfrastruktūras uzlabošanai būtu jāiesaistās pilnīgi visiem – ne tikai NVO un uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem un pašvaldībai. Tāpēc diskusijas mērķis bija izvirzīt konkrētus risinājumus, kas sekmētu drošu un ērtu velobraucēju mobilitāti pilsētā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Subates Ezermalas parks

Subates Ezermalas parks ir vasaras sezonas iecienītākais subatiešu un viesu objekts.

TAKA

Jārada iespēja kombinēt transporta līdzekļus

“Ne automašīna, ne velosipēds, ne sabiedriskais transports viens pats nevar nodrošināt ērtu un ātru pārvietošanos pilsētās ielās. Svarīgāk ir radīt iespējas cilvēkiem pilsētās izmantot dažādus transporta līdzekļus un ērti tos kombinēt, piemēram, izkāpjot no vilciena, uzsēsties uz velosipēda vai elektriskā skrejriteņa. Turklāt, lai to nodrošinātu, nereti būtiskākie ir mazie savienojumi, gājēju taciņas, pārejas un nelieli labiekārtojuma elementi, nevis apjomīgi, resursu ietilpīgi ceļu būves risinājumi,” norāda Neils Balgalis, pilsētplānošanas uzņēmuma SIA “Grupa93” vadītājs.

Visvairāk izmaiņas pieprasa uzņēmumu profesionāļi

“Šobrīd Latvijā vieni no aktīvākajiem pārmaiņu virzītājiem ir augsti izglītoti darbinieki, par kuriem uzņēmēji cīnās pat starptautiskā līmenī. Viņi no darba devējiem prasa ne tikai labu atalgojumu un sociālās garantijas, bet arī ērtu darba vietu, iespēju izmantot modernu pilsētvidi un ilgtspējīgus risinājumus. Jaunie profesionāļi nereti vēlas uz darbu nokļūt ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, izmantot koplietošanas automašīnas un citus mūsdienīgus risinājumus, tādēļ uzņēmumi arvien biežāk apvienojas, ierosina un īsteno virkni iniciatīvu pilsētās. Turklāt pašvaldības bieži labāk sadzird tieši uzņēmējus, jo tie pilsētai ir nozīmīgi apjomīgo nodokļu maksājumu dēļ,” atzīst Viesturs Celmiņš, pilsētplānotājs un inovāciju kustības VEFRESH vadītājs.

Privātajam sektoram jārāda priekšzīme

“Mēs ik dienu meklējam un piedāvājam jaunus risinājumus, lai Rīga būtu drošāka un ērtāka ne tikai automašīnām, bet arī gājējiem un velobraucējiem. Mūsu veiktais pētījums 2018. gadā parādīja, ka pēdējo četru gadu laikā velosipēdistu skaits uz galvaspilsētas tiltiem ir pieaudzis par 40%, kas iezīmē nepieciešamību pēc straujākas veloinfrastruktūras uzlabošanas. Tādēļ esam gandarīti, ka arī biznesa vides pārstāvji ir gatavi iesaistīties, un kopā ar dāņu alus zīmolu “Carlsberg” esam uzsākuši velonovietņu uzstādīšanu Rīgā. Šobrīd bez jau konkrētajām trīs velonovietnēm, kuras tiks uzstādītas jau šoruden, turpinām izvērtēt arī citas novietnēm piemērotas un velobraucēju vidū pieprasītas vietas, kur tās ierīkot tuvākajā nākotnē. Ceram, ka privātuzņēmēju iniciatīva ieguldīt līdzekļus publiskajā infrastruktūrā būs arvien biežāka parādība,” stāsta Māris Jonovs, apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs.

Pašvaldību prioritāte – salāgot visu grupu vēlmes

“Pašvaldību sarežģītākais uzdevums ir salāgot visu sabiedrības grupu vēlmes. Transports un bērnu ēdināšana izglītības iestādēs ir divi jautājumi, par kuriem viedoklis teju vienmēr ir katram iedzīvotājam. Lai arī esam ieviesuši vairākus jaunus risinājumus pilsētvidē, kas lielai daļai iedzīvotāju atvieglo pārvietošanos, tie nekad nav guvuši viennozīmīgi pozitīvu vērtējumu. Vai tas būtu ātrāks vilciena maršruts līdz Rīgai, vai drošāks krustojums, izmaiņas vienmēr ir provocējušas plašas diskusijas. Tomēr regulāri mēģinājumi, jaunu piedāvājumu testēšana, pacietība, skaidrošana un sadarbība pakāpeniski sniedz rezultātus,” saka Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs.

Mērķis – tuvoties Kopenhāgenas velomobilitātes līmenim

Ņemot vērā, ka vides ilgtspēja ir viena no “Carlsberg” pamatvērtībām, zīmols atbalsta virkni iniciatīvu visā pasaulē, piemēram, pilnveidojot Kopenhāgenas pilsētvidi, kur jau šobrīd velosipēdu un automašīnu attiecība ir pieci pret viens. Teju trešdaļa no visiem braucieniem tiek veikti ar riteni, tostarp izmantojot arī “Carlsberg Route” jeb veloceliņu piecu kilometru garumā no Kopenhāgenas centra līdz Valbijai, ko “Carlsberg” izveidojis sadarbībā ar Kopenhāgenas pilsētu.