20. septembris vēsturē: Fernāns Magelāns uzsāk ekspedīciju, kas pierāda - zeme nav plakana

1519. gada 20. septembrī no Sanlukara de Barramedas ostas jūrā izgāja flotile, kurā bija 5 kuģi - flagmaņkuģis Trinidad, kur vadīja flotiles admirālis Magelāns, lielākais kuģis San Antonio, aiz tā Conception, Victoria un Santiago. Kuģu ekipāžā bija 265 cilvēki. Kuģi devās pāri Atlantijas okeānam uz dienvidaustrumiem. 29. novembrī tie sasniedza Brazīlijas krastus un turpināja burāt uz dienvidiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā

Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar zaļi sarkano Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”.

Liepājas reģiona TIB

1520. gada janvārī flotile izpētīja Laplatas līci un Paranas upes lejteci Pirms došanās ekspedīcijā iepazinies ar vecām kartēm, Magelāns bija pārliecināts, ka tieši šeit atrodas jūras šaurums. Taču viņa ziņa izrādījās maldi: tā bija tikai ļoti plata upe. Tas izjauca visus Magelāna plānus un sarežģīja ekspedīcijas turpmāko likteni. Magelāns bija spiests virzīties tālāk uz dienvidiem. Viņš izpētīja vairāk nekā 2000 km piekrastes, ko nosauca par Patagoniju. Tuvojās dienvidu puslodes ziema, bet Magelāns nebija ticis ne soli tuvāk mērķim. No 30. marta līdz 24. augustam ekspedīcija bija spiesta pārlaist ziemu Sanhuliana līcī (pie Argentīnas).

Sanhuliana līcī trīs spāņu kapteiņi sacēlās pret Magelānu. Sacelšanos nežēlīgi apspieda. Kapteinis Huans de Kartagena, Magelāna vietnieks, tika izsēdināts tuksnesīgajā Patagonijas krastā un pazuda bez vēsts; kapteinis Luiss de Mendosa sarunu laikā tika nogalināts un viņa līķis sacirsts gabalos, kapteinim Kasparam Kesadam nocirta galvu. Pārējos sazvērestības dalībniekus apžēloja.

Maijā kuģis Santiago uzskrēja uz klintīm un nogrima. Augusta beigās flotile turpināja burāt gar piekrasti, un 21. oktobrī ekspedīcija beidzot atklāja jūras šaurumu starp Dienvidameriku un Ugunszemes arhipelāgu. 38 dienas kuģi burāja caur 550 km garu šaurumu, kuru vēlāk nosauca par Magelāna šaurumu. Šeit eskadru pameta kuģis San Antonio un atgriezās Spānijā, kur dezertieri apvainoja Magelānu nodevībā.

28. novembrī 3 atlikušie kuģi izgāja "Dienvidu jūrā". Bija jauks laiks, pūta labs ceļavējš, un Magelāns jauno jūru nosauca par Kluso jūru (El Mare Pacifico). Taču jūrniekiem tālākajā ceļā uzbruka bads un cinga, jo uz dezertējušā eskadras lielākā kuģa San Antonio bija galvenie pārtikas krājumi. Ekskadras hronists vēsta, ka 3 mēnešus un 20 dienas cilvēkiem nebija svaigas pārtikas, viņiem bija jāsamierinās ar sausiņu atliekām. Pigafeta raksta: "Tie jau vairs nebija maizes sausiņi, bet putekļu un peļu urīna sajaukums, pa kuru ložņāja tārpi. Ūdens ādas maisos sasmacis un drausmīgi smird... Lai nenomirtu badā, mēs pēdīgi ēdām arī vēršādas gabalus, ar ko bija pārvilkta lielā rāja un kura pasargāja no sairšanas tauvas." Vismaz 19 vīru šai braucienā briesmīgās ciešanās aizgāja bojā bada nāvē.

Vairāk nekā 17 tūkstoš kilometru garajā ceļā pāri okeānam kuģi sastapa tikai divas tuksnesīgas saliņas. Beidzot 1521. gada 21. martā rietumos parādījās vēl trīs kokiem apaugušas salas no Marianas salu grupas. Magelāns tās nosauca par "Zagļu salām", tāpēc ka iezemieši uzrāpās uz kuģiem un paķēra līdzi visu, ko varēja panest, un aizīrās Magelāna kuģa laivā. Lai atgūtu nozagtās mantas, spāņi sūtīja uz krastu četrdesmit apbruņotus matrožus.

Viņi nodedzināja vairākas būdas un nogalināja septiņus saliniekus. Iezemieši pretojās, jo nelaimīgajiem dabas bērniem nebija nekādas izpratnes par nonāvēšanas mākslu, un viņi sabēga mežā. Badā panīkušie spāņi savāca visu pārtiku, ko vien varēja atrast, ūdeni un atgriezās uz kuģiem.

16. martā kuģi piestāja pie lielu salu grupas, ko Magelāns nosauca par Lāzara salām (tagad Filipīnas salām). Tur jūras braucēji ieguva visu nepieciešamo pārtiku. Sebu salā Magelāns vietējo valdnieku iecēla par Spānijas karaļa vasali. Taču, iesaistoties salu valdnieku savstarpējo nesaskaņu risināšanā, Magelāns kopā ar 7 jūrniekiem 1521. gada 27. aprīlī gāja bojā sadursmē ar iezemiešiem Maktanas salā. No visas Magelāna flotiles tikai kuģis Victoria Huana Sebastjana Elkano vadībā 1522. gada septembrī atgriezās Spānijā. Uz kuģa bija 18 cilvēki.

Magelāna ceļojumam bija liela nozīme, jo tika pierādīts, ka Klusais okeāns, kas atdala Āziju no Amerikas, ir daudz lielāks, nekā uzskatīja līdz tam, un tika noskaidrots, ka visi okeāni ir savienoti.