Cenas tīrelis ir viens no krāšņākajiem Latvijas purviem

Santa Bivbāne | 2019.10.17

Šī Latvijas galvaspilsētai ļoti tuvu esošā īpašā teritorija ir izcila vieta, kur izvēdināt galvu un kārtīgā pastaigā iepazīties ar vienu no krāšņākajiem Latvijas purviem.

Cenas tīrelis no dažādiem skatu punktiem lūkojoties, ir ļoti interesanta teritorija. Tas kādreiz bija otrs lielākais purvs Latvijā, uzreiz pēc Teiču purva. Savulaik tika pieņemts lēmums vienā teritorijā apvienot gan saimniecisko, gan dabas aizsardzībai atvēlēto teritoriju. Tā ietekmētajā daļā turpinājās kūdras ieguve, kas tika aizsākta jau pirms 2. Pasaules kara. Dabas aizsardzības mērķiem tika nodalīti 2133 hektāri purva.

Raksts turpinās pēc reklāmas

TŪRISMA TRIATLONS VIŠĶOS 12.MAIJĀ

Šī gada 12. maijā visi tiek laipni aicināti piedalīties ikgadējā Tūrisma triatlonā, kurš šogad pirmo reizi norisināsies Višķos.

TAKA

Cenas tīrelis ir putniem īpaši nozīmīga teritorija, kas šo izcilās kvalitātes purvu izvēlas ligzdošanai un kā barošanās vietu. Mūsdienās, izstaigājot Cenas purvu, iespējams apskatīt daļu no šīm abām pasaulēm, jo Cenas tīreļa laipai, tāpat kā pašam purvam, ir divas puses.

Purva laipas sākums ved cauri Cenas tīreļa kūdras izstrādes laukiem. Te var iepazīties ar informāciju par kūdras ieguves metodēm.

Takas otrajā daļā laipas pa apli virzās cauri gandrīz neskartajai purva daļai, iepazīstinot ar augstā purva bagātībām - starp dzidriem un dziļiem purva ezeriem, purva augu klājumu un purva mežiem, kur augumā pavisam sīkas priedītes vecuma ziņā jau sen kā pārdzīvojušas lielāko daļu piekrastes masta priežu. Ja būsi pietiekami vērīgs, pamanīsi, ka šeit aug arī tundras apstākļiem raksturīgais pundurbērzs, kas Latvija ir īpaši aizsargājama un reti sastopama suga.

Takas pusceļā ir apmēram 12 metrus augsts skatu tornis, no kurienes var plašāk pavērties uz apkārtni un uz pavisam negaidītu objektu – sena ceļa aprisēm. Cenas tīreli šķērso 1. pasaules kara laikā izbūvēts ceļš kara tehnikas un armijas transportēšanas vajadzībām. Savulaik tas saukts par Novgorodas ceļu, taču to joprojām dēvē par "kara" jeb "strēlnieku ceļu". Iekārtojot purva dabas taku, tika nolemts daļēji atjaunot arī nelielu šī ceļa fragmentu 20-30 metru garumā, lai interesentiem būtu iespēja iepazīties ar militārās būvniecības specifiku. Pārējo ceļu purvā viegli var atpazīt pēc dabiski izveidojušās lielu koku alejas, kas ir pavisam neraksturīga ainava purvam. Tomēr pārvietoties pa to ir gandrīz neiespējami un nav ieteicams, jo laika gaitā un ārējo apstākļu ietekmē ceļš ir krietni vien cietis un kļuvis nedrošs. Ceļa atjaunotais posms atrodas skatu torņa pakājē.

Starp citu, tā kā takas kopgarums ir samērā liels un sasniedz 6 kilometrus, gar takas malām izvietoti soliņi, lai pēc jau noietā un pirms priekšā esošā gājiena nedaudz atpūtinātu kājas.