16. septembris vēsturē: Meksikā svin Neatkarības dienu

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.09.16

Meksika ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar ASV, dienvidos - ar Gvatemalu un Belizu. Rietumos Meksiku apskalo Klusais okeāns, austrumos - Karību jūra un Meksikas līcis. Meksikas kopējā platība ir 1 972 550 km², un tā ir piecpadsmitā lielākā valsts pasaulē.

Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām. Senās impērijas sabruka 16. gs., kad tajās iebruka spāņi, kas pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Lai arī Neatkarība tika deklarēta jau 1810. gada 16. septembrī, to atzina vien 1821. gada 27. septembrī.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kāzu ceremoniju vietas Skrīveros

Ieskaties un uzzini par četrām skaistām, mazliet neparastām laulību ceremoniju vietām Skrīveros. Neviens viesis nepaliks vienaldzīgs un kāzu foto būs izcili!

Aizkraukles novada TIC

Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi - spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotāju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās pilsētas ir pārapdzīvotas. Valstī ir maz lauksaimniecībai derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.

Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Mehiko. Meksikā ir daudzveidīgas ainavas un klimats - sākot no kalnu virsotnēm, kuras pastāvīgi klāj sniegs, līdz sausiem, karstiem tuksnešiem un bagātīgiem lietus mežiem. Klimats mainās līdz ar augstumu virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskā platuma grādiem. Apgabalus līdz 910 metriem virs jūras līmeņa sauc par "karsto zemi", 910 - 1800 metri - par "mēreno zemi" un virs 1800 metriem - par "auksto zemi".