«Karstā zona» un pieci bīstami vīrusi: no kā jāuzmanās ceļotājiem?

Ieva Zandere | 2019.09.12

Putnu gripa, Ebolas, tropu un citi eksotiski drudži – brīžiem šķiet, ka teju ik dienu parādās ziņas par kādu bīstamu vīrusu, kas spēj izraisīt nāvējošas saslimšanas un draud izplatīties plašās teritorijās. Tas liek uzdot jautājumu, cik daudz esam gatavi cīnīties ar nezināmiem vīrusiem vai zināmu vīrusu mutācijām?

Iespējams, Ebolas vīrusa uzliesmojums ASV tiktu "paslaucīts zem paklāja", ja žurnālists Ričards Prestons, meklējot idejas rakstiem, nebūtu saklausījies runas par tā uzliesmojumu laboratorijas pērtiķu grupā netālu no Vašingtonas, kura likvidēšanai ASV armija pat nosūtīja smagos aizsargtērpos ietērptus cilvēkus. Šis notikums pārtapa rakstā, pēc tam arī grāmatā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Glika dienas Alūksnē

Godinot Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku 370. gadskārtā un svinot Bībeles tulkojumam 330 gadus, Alūksne aicina uz “Glika dienām”!

Alūksnes TIC

Raksts par vīrusiem publicēts žurnāla "The New Yorker" 1992.gada 26.oktobra laidienā, bet romāns "Karstā zona" ātri vien kļuva par dižpārdokli. Tagad stāsts pārtapis miniseriālā ar tādu pašu nosaukumu, kas no 15.septembra būs skatāms "National Geographic".

Pirms miniseriāla "National Geographic" ir apkopojis informāciju par vairākiem bīstamiem vīrusiem, kas ir radījuši problēmas visā pasaulē.

Ebolas vīruss – izraisa hemorāģisko drudzi

Ebolas vīrusu uzskata par reti sastopamu, taču nāvējošu vīrusu, kas izraisa drudzi, sāpes, caureju un reizēm arī asiņošanu. Pirmo reizi tas identificēts 1976.gadā ar diviem vienlaicīgiem uzliesmojumiem Sudānā un Kongo Demokrātiskajā republikā, kopš tā laika dažādās Āfrikas valstīs regulāri tiek fiksēti šīs slimības uzliesmojumi. Piemēram, Kongo šo 40 gadu laikā ir fiksēti desmit Ebolas vīrusa uzliesmojumi, un pērn augustā slimība uzliesmoja Ziemeļkivu provincē. Gada laikā ir miruši vairāk nekā 2050 cilvēku. Dažus gadus iepriekš vairākās Rietumāfrikas valstīs Ebolas dēļ dzīvību zaudēja 11 308 cilvēku, tā tika uzskatīta par otru lielāko epidēmiju kopš vīrusa atklāšanas.

Ir zināmi seši Ebolas vīrusa celmi, kas nosaukti dažādu valstu un reģionu vārdā – Zairas, Sudānas, Tajas mežu, Bundibudžijo, Bombali un Restonas. Par visnāvējošāko – mirstība sasniedz pat 90% - uzskata Zairas celmu. Savukārt ar Restonas vīrusu saistās vienīgais zināmais slimības uzliesmojums ASV.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinuma, Ebolas vīruss dabiski dzīvo "Pteropodidae" dzimtas augļu sikspārņos. Cilvēki ar to inficējas, nonākot ciešā saskarē ar slimā cilvēka ķermeņa izdalījumiem, kā arī esot tiešā saskarē ar inficēto dzīvnieku asinīm, ķermeņa daļām vai citiem šķidrumiem, piemēram, saskaroties ar slimām vai mirušām šimpanzēm, gorillām, sikspārņiem, meža antilopēm.

Marburgas vīruss – izraisa hemorāģisko drudzi

T.s. filovīrusu grupā kopā ar Ebolas vīrusu ietilpst arī Marburgas vīruss, kas nodēvēts nelielas Vācijas pilsētiņas vārdā. Arī šis ir ļoti bīstams vīruss, kas izraisa krampjus un iekšējo asiņošanu. Saslimšanas gadījumā mirstība sasniedz pat 90%. Vīruss pirmo reizi identificēts pagājušā gadsimta 60.gados Āfrikas centrālajos un austrumu reģionos. Gadsimtu mijā piedzīvots arī uzliesmojums Vācijā (Marburgā un Frankfurtē), kura izraisīšanās tiek saistīta ar laboratorijā izmantotiem Āfrikas zaļajiem pērtiķiem. Lielākās epidēmijas fiksētas 90.gadu nogalē Kongo un 2005.gadā – Angolā, pirms dažiem gadiem ar nelielu Marburgas vīrusa uzliesmojumu saskārās Uganda un Kenija, taču tas salīdzinoši ātri tika ierobežots.

Arī šis vīruss dabiski dzīvo vairāku sugu sikspārņos. Inficēšanās var notikt, tieši saskaroties ar slimu dzīvnieku vai cilvēku ķermeņu šķidrumiem – asinīm, siekalām, urīnu, u.t.t., kā arī ar vīrusu piesārņotiem priekšmetiem (adatām, šļircēm). Tāpat saslimt var arī, gatavojot un ēdot inficētu dzīvnieku gaļu.

H5N1 vīruss - izraisa putnu gripu

Putnu gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kas var skart teju jebkuru putnu sugu, tā ātri izplatās arī mājputnu vidū, Taču cilvēki ar šo ļoti lipīgo slimību var inficēties tikai tiešā saskarē ar inficētiem vai mirušiem putniem. Cilvēks no cilvēka nevar viegli inficēties. Tādēļ neskatoties uz augsto mirstības līmeni – aptuveni 60%, saslimšanas risks ir diezgan zems. Vienīgie putnu gripas apakštipi, ar kuriem, ciktāl šobrīd zināms, var inficēties cilvēki, ir H5N1 un H7N9. Tas skar elpceļus dziļi plaušās un var izraisīt dzīvībai bīstamu plaušu karsoni.

Viens putnu gripas uzliesmojumiem, kas raisīja bažas visā pasaulē, tika fiksēts 1997.gadā, Honkongas mājputnu audzētavās, tirgos, kā arī kontinentālajā Ķīnā. Šajā laika posmā vīruss skāra arī cilvēkus, no tiem vairāki nomira. Atkārtots uzliesmojums Honkongā un Ķīnā tika fiksēts 2003.gadā, bet gada nogalē arī Āfrikā un Eiropā. Eksperti gan izteica aizdomas, ka epidēmija izgājusi ārpus Āzijas tādēļ, ka Ķīnas valdība slēpusi informāciju, turklāt taktika iepriekšējās krīzes laikā neizkaut mājputnus nav bijusi efektīva.

Pēc PVO apkopotās informācijas, laikā no 2003.gada līdz 2019.gada jūnijam fiksēts 861 saslimšanas gadījums ar putnu gripu, miruši 455 cilvēki. Jāuzsver, ka pēdējos gados fiksēti vien atsevišķi gadījumi atsevišķas valstīs.

Zinātnieku galvenās bažas saistās ar faktu, ka kādu vīrusa mutāciju rezultātā putnu gripa var sākt brīvi izplatīties starp cilvēkiem, tā radot globālas pandēmijas draudus. Tādēļ arī visi slimības uzliesmojumi putnu vidū tiek stingri kontrolēti, epidēmijas draudu gadījumā ierobežojot mājputnu atrašanos ārpus telpām un drošības labad izkaujot miljoniem putnu sērgas skartajos reģionos. Arī Latvijā teju pirms desmit gadiem, kad vairākas Eiropas valstis (Vācija, Polija, Nīderlande, Grieķija, Šveice, Francija) skāra putnu gripas uzliesmojums, piedzīvojām papildu ierobežojumus mājputnu turēšanai ārpus telpām.

Pandēmiskais A/H1N1 vīruss -  izraisa t.s. "cūku gripu"

PVO 2009. gadā izsludināja ārkārtas situāciju saistībā ar cūku gripas (A/H1N1) pandēmiju, kas bija pirmā pandēmija 40 gadu laikā. Jaunais slimības paveids pirmo reizi tika konstatēts Meksikā, strauji izplatījās visā Amerikā, tostarp ASV un Kanādā. Slimības uzliesmojuma laikā (2009-2010) mira 18 500 cilvēku 214 valstīs. Patiesībā šī ir cilvēku gripas vīrusa A/H1N1 mutācija, tā pati, kuru 1918.-1919.gadā izraisīja t.s."spāņu" gripas pandēmiju, kuras laikā saslima aptuveni 500 miljoni cilvēku. Vīruss, kas pirms desmit gadiem smagi skāra daudzas valstis, bija putnu, cūku, un cilvēku H1N1 vīrusu ģenētiska kombinācija.

Jaunajam vīrusa paveidam "pielipa" nosaukums "cūku gripa", kaut patiesībā tam ar cūku vīrusu H1N1, kas izplatās šo dzīvnieku vidū, nav saistības. Nenoliedzami, šī gripa bija ļoti smaga, tā sākās Amerikā un Eiropu sasniedza pirms ikgadējās gripas sezonas. Turklāt atšķirībā no sezonālās gripas, speciālistus bažīgus darīja fakts, ka ir liela mirstība jaunu, veselīgu pieaugušo vidū. Tas nav raksturīgi ikgadējai gripai, kura smagāk skar mazus bērnus, cilvēkus gados vai jau ar kādām nopietnām veselības problēmām slimojošos. Arī Latvijā laboratoriski tika apstiprināti vairāk nekā 1000 saslimšanas gadījumu.

Slimības intensitātei mazinoties, PVO tika kritizēta par pārāk lielas histērijas sacelšanu par pandēmiskās gripas izplatīšanos, jo tā rezultātā daudzas valstis iegādājās milzīgus vakcīnu krājumus, no kurām liela daļa palika neizlietotas.

Denges vīruss – izraisa tropu drudzi

Odu pārnēsātais Denges vīruss ir regulārs apdraudējums tropu joslā, tas ir izplatīts gan Āfrikā, gan Āzijā, gan Amerikā. Tomēr tas nenozīmē, ka nav apdraudēta arī Eiropa, 2012.gadā Denges drudža uzliesmojums tika fiksēts Portugālē.

Ar tropu drudzi ik gadu inficējas 50 līdz 100 miljoni cilvēku tādos populāros tūrisma galamērķos kā Taizeme, Indija, Indonēzija, aptuveni 0,5 miljons saslimt smagā formā. Pēdējos 50 gados slimības izplatība pasaulē ir palielinājusies 30 reizes, ja pirms tam tikai dažas valstis piedzīvoja smagus uzliesmojumus, tad tagad ar Denges drudzi saskaras 110 valstis. Slimības simptomi ir līdzīgi gripas vai saaukstēšanās pazīmēm – paaugstināta temperatūra, stipras sāpes muskuļos un locītavās. To var papildināt arī hemorāģiskais drudzis. Tādēļ, dodoties ceļojumos uz šiem reģioniem, ir ļoti jāuzmanās no odu kodumiem, jālieto kukaiņu atbaidīšanai paredzētus līdzekļus un jāvalkā drēbes ar garām piedurknēm.

Intervijā portālam "TheVerge" Prestons uzsver, ka cilvēki ir daudz mācījusies gan no senā stāsta, gan arī no nesenajiem Ebolas vīrusa uzliesmojumiem Kongo. Pirmkārt, to, ka pētījumu veikšana patiešām atmaksājas, jo tagad ir pieejamas vismaz vienas labas antivīrusu zāles. Tāpat ir jāsaprot, ka cilvēku veselība Rietumāfrikā ir svarīga ikviena eiropieša vai amerikāņa veselībai. Patlaban nāvējošais vīruss plosās Āfrikā, taču miniseriāls "Karstā zona" uzdod jautājumu – vīruss jebkurā mirklī var "atnākt" arī līdz ASV un citām zemēm. Vai esam tam gatavi?

Miniseriāls "Karstā zona" skatāms "National Geographic" svētdienās, no 2019. gada 15.septembra plkst. 22.00!