Vairāk nekā 100 dejotāji uz lidostas «Rīga» skrejceļa izdejo cēlo Gatves deju (video)

Laura Karnīte | 2019.08.26

Ieskandinot Baltijas ceļa trīsdesmitgades svinības Latvijā, 2019. gada 23. augusta plkst 8:40 lidostā "Rīga" noritēja unikāls notikums: vairāk nekā 100 dejotāju no Mārupes un Babītes novada deju kolektīviem uz lidostas skrejceļa izdejoja vienu no cēlākajām latviešu nacionālajām dejām – Gatves deju.

Deju izpildīja Mārupes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs "Mārupieši", Mārupes novada jauniešu deju kolektīvs "Mārupe" un Babītes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dārta" – kopā vairāk nekā 100 dejotāju. Deju kolektīvi kopā ar saviem vadītājiem šim notikumam radīja īpašu horeogrāfiju, lai dejas raksti iekļautos skrejceļa platībā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

AAE - Dubaija!

Saules un jūras baudītājiem piemērotākais laiks ir pavasaris un rudens, jo tieši tad var iegūt lielisku iedegumu, bet vakaros atvēsināties kādā patīkamā restorā

EUR 736.00 | Latvia Tours

Deja ir lidostas "Rīga" un deju kolektīvu veltījums Latvijai Baltijas ceļa trīsdesmitgadē, simboliski sasaistot pagātni un nākotni un atgādinot par trīs Baltijas valstu vienotību gan tolaik, kad divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai parādītu pasaulei savu apņemšanos atgūt brīvību, gan šodien, kad Dzelzs priekškars sen ir kritis un Rīga kā centrālais aviosatiksmes mezgls savieno Baltiju ar visu pasauli.

Gatves deja šai unikālajai performancei izvēlēta, jo, kā atzīst paši dejotāji, tā ir deju deja - vienkārša un vienlaikus visspilgtākā latviešu dejas būtības atklāsme. Sākotnēji radusies kā kāzu deja, tā ar augumu staltumu, tērpu greznumu un kustību cēlumu ataino solījumu, ko cilvēki dod cits citam – mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši. Taču mūsdienās Gatves deja nes arī daudz dziļāku vēstījumu, simbolizējot tautas gara spēku, pašapziņu un lepnumu par dzimto zemi, kas ļāvis latviešu tautai cauri kariem, okupācijām un deportācijām saglabāt nacionālās vērtības un ticību savai valstij.

1989. gada 23. augustā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, ar 675,5 kilometru garu dzīvo ķēdi savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu. Šī nepieredzētā nevardarbīgās pretošanās akcija pievērsa pasaules uzmanību Baltijas valstu okupācijai un kļuva par neatkarības kustības simbolu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir strauji augošs Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezgls. No lidostas "Rīga" ziemas sezonā iespējams doties uz vairāk nekā 90, bet vasaras sezonā - uz vairāk nekā 100 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2018.gadā lidosta "Rīga" apkalpoja vairāk nekā 7 miljonus pasažieru - gandrīz pusi no kopējā Baltijas valstu avioceļotāju skaita.