Lidostā Rīga agrā rītā norit unikāls notikums

Laura Karnīte | 2019.08.22

Ieskandinot Baltijas ceļa trīsdesmitgades svinības Latvijā, 2019. gada 23. augusta agrā rītā lidostā "Rīga" noritēs unikāls notikums: vairāk nekā 100 dejotāju no Mārupes un Babītes novada deju kolektīviem uz lidostas skrejceļa izdejos vienu no cēlākajām latviešu nacionālajām dejām – Gatves deju.

Notikumu no plkst. 8.40 varēs vērot tiešraidē portālos lsm.lv, Delfi un LMT Straume, kā arī lidostas "Rīga" un @latvija100 sociālajos tīklos Facebook un Twitter.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas nacionālā teātra izrāde TUKUMĀ

25. aprīlī, plkst.13:00 Tukuma pilsētas Kultūras namā izrāde pusaudžiem un viņu vecākiem.

Tukuma TIC

Deju izpildīs Mārupes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs "Mārupieši", Mārupes novada jauniešu deju kolektīvs "Mārupe" un Babītes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dārta" – kopā vairāk nekā 100 dejotāju. Deju kolektīvi kopā ar saviem vadītājiem šim notikumam ir radījuši īpašu horeogrāfiju, lai dejas raksti iekļautos skrejceļa platībā. Tiešraides laikā deja būs vērojama ne tikai no zemes, bet arī elpu aizraujošos tvērumos no putna lidojuma.

Deja ir lidostas "Rīga" un deju kolektīvu veltījums Latvijai Baltijas ceļa trīsdesmitgadē, simboliski sasaistot pagātni un nākotni un atgādinot par trīs Baltijas valstu vienotību gan tolaik, kad divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai parādītu pasaulei savu apņemšanos atgūt brīvību, gan šodien, kad Dzelzs priekškars sen ir kritis un Rīga kā centrālais aviosatiksmes mezgls savieno Baltiju ar visu pasauli.

Gatves deja šai unikālajai performancei izvēlēta, jo, kā atzīst paši dejotāji, tā ir deju deja - vienkārša un vienlaikus visspilgtākā latviešu dejas būtības atklāsme. Sākotnēji radusies kā kāzu deja, tā ar augumu staltumu, tērpu greznumu un kustību cēlumu ataino solījumu, ko cilvēki dod cits citam – mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši. Taču mūsdienās Gatves deja nes arī daudz dziļāku vēstījumu, simbolizējot tautas gara spēku, pašapziņu un lepnumu par dzimto zemi, kas ļāvis latviešu tautai cauri kariem, okupācijām un deportācijām saglabāt nacionālās vērtības un ticību savai valstij.

1989. gada 23. augustā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, ar 675,5 kilometru garu dzīvo ķēdi savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu. Šī nepieredzētā nevardarbīgās pretošanās akcija pievērsa pasaules uzmanību Baltijas valstu okupācijai un kļuva par neatkarības kustības simbolu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir strauji augošs Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezgls. No lidostas "Rīga" ziemas sezonā iespējams doties uz vairāk nekā 90, bet vasaras sezonā - uz vairāk nekā 100 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2018.gadā lidosta "Rīga" apkalpoja vairāk nekā 7 miljonus pasažieru - gandrīz pusi no kopējā Baltijas valstu avioceļotāju skaita.