Iespēja nokļūt visur un ērti – sabiedriskā transporta veiksmes pamats

Kristīne Jankoviča | 2019.08.15

Viena no galvenajām problēmām sabiedriskā transporta jomā mūsdienās ir “pēdējās jūdzes” nodrošināšana – tā secina Starptautiskā sabiedriskā transporta asociācija jeb UITP.

Pašlaik daudzas pilsētas pasaulē cīnās ar pieaugošo iedzīvotāju skaitu un to radīto piesārņojumu, vienlaikus cenšoties cilvēkiem piedāvāt tādu komfortu, ērtības un pakalpojumus, kādus pieprasa mūsdienu sabiedriskā transporta lietotājs. Par spīti izaicinājumiem jau šobrīd ir redzami daudzi veiksmīgi piemēri tam, kā ar moderniem risinājumiem tiek panākts, ka cilvēki arvien biežāk privātā transportlīdzekļa vietā izvēlas sabiedrisko transportu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aktuālās izstādes Liepājā

Iepazīsties ar šī brīža aktuālajām izstādēm Liepājā – ieplāno un iedvesmojies!

Liepājas reģiona TIB

Viena no problēmām lielpilsētās ir “pirmā vai pēdējā jūdze”, respektīvi, tas, ka novecojušās transporta sistēmas nespēj nogādāt cilvēkus no viņiem nepieciešamā punkta A uz punktu B un līdz transportam ir pārāk tālu jāiet. Tāpēc daudzviet tiek veidoti dažādi risinājumi, lai radītu integrētu transportu sistēmu, kurā dažādi transportu veidi viens ar otru nevis konkurē, bet papildina. Veiksmīgs multimodāls transporta tīkls, piemēram, darbojas Francijas pilsētā Lionā, kur paralēli pieejami seši dažādi transporta veidi – metro, tramvajs, funikulieris, trolejbuss, autobuss un autonomi transportlīdzekļi, līdzīgi kā mikroautobusi Rīgā. Pilsētas sabiedriskais transports pēdējos gados tiek attīstīts tā, lai tas pārspētu privāto autotransportu, un pirmie rezultāti ir jau redzami – 2018. gadā publiskā transporta izmantošana pieauga par 5 %.

“Cilvēku pārvilināšana viennozīmīgi ir liels izaicinājums jebkurai pilsētai ar komplicētu sabiedriskā transporta shēmu, kāda ir arī Rīga. Lai padarītu sabiedrisko transportu pievilcīgu tiem, kas labprātāk pārvietojas ar privāto autotransportu, nepieciešams izveidot tādu transporta piedāvājumu, kas ļauj ērti nokļūt uz nepieciešamo galamērķi no jebkura punkta pilsētā. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina ērts transports tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo vai strādā mazāk apdzīvotajās Rīgas vietās. Mēs redzam, ka tieši mikroautobusi un ekspresautobusi ir šis risinājums “pēdējās jūdzes” problēmai Rīgā. Arī tāpēc esam nesen pārplānojuši vairākus maršrutus tā, lai tie mazāk dublētu pārējo sabiedrisko transportu un palielinātu sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem, kam līdz šim līdz transportam bija jāmēro garāks ceļš ar kājām,” norāda Andris Logins, Pilnsabiedrības “Rīgas mikroautobusu satiksme” maršrutu plānošanas/kontroles nodaļas vadītājs.  

Arī Indijas galvaspilsētā Deli, kur dzīvo aptuveni 17 miljoni cilvēku, viens no izaicinājumiem, tāpat kā daudzviet pasaulē, ir “pēdējās jūdzes” nodrošināšana sabiedriskā transporta sistēmā. Lai dotu iespēju cilvēkiem nokļūt tieši līdz nepieciešamajam galamērķim, tur tiek piedāvāts nepieciešamos attālumus veikt ar elektriskajām rikšām – mūsdienīgu rikšu alternatīvu, kas palīdz nokļūt vajadzīgajā vietā, turklāt pārvadāšanas procesā nepiesārņo gaisu.

Cīņa pret gaisa piesārņojumu ir aktuāla ikvienā pilsētā, kur pieaugusi privātā autotransporta popularitāte. Itālijas pilsēta Milāna šobrīd virzās uz to, lai 2030. gadā viss sabiedriskais transports būtu elektrizēts un cilvēkiem būtu iespējams nokļūt jebkur pilsētā, ērti izmantojot sabiedrisko transportu, tajā skaitā ieviešot velosipēdu nomu kā daļu no pilsētas transporta pakalpojumiem. Arī Rīga ir veiksmīgs piemērs tam, kā var pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā lielu vietu atvēlēt tādiem pārvietošanās līdzekļiem, kas neveido izplūdes gāzes – tramvajiem un trolejbusiem.

Arī latviešu autosportists, OSC ceha direktors un vairākkārtējs Dakaras rallija dalībnieks Andris Dambis, kurš ir viens no elektriskā mikroautobusa radītājiem, atzīst, ka, lai samazinātu transportlīdzekļu skaitu, nepieciešams veidot tam atbilstošu pilsētvidi, radot tādus apstākļus, lai jebkurš varētu un vēlētos braukt ar sabiedrisko transportu. “Tas būs ieguvums visiem. Taču jāņem vērā, ka sabiedriskajam transportam ir jābūt ideālam, lai kāds savu Golf markas privāto automašīnu vēlētos nomainīt pret biļeti Mercedes markas autobusā,” uzsver A.Dambis.

Piemēram, Melnburnā tiek investēti lieli līdzekļi sabiedriskajā transportā, lai panāktu, ka cilvēki labprāt pārsēžas no savām automašīnām, un lai integrētu sabiedriskā transporta sistēmu. Kā atzīst pilsētas pārstāvis - sabiedriskais transports ir pilsētas asinsrite, tāpēc pilsētas mērķis ir tuvākajos gados pārveidot sistēmu tā, lai apmierinātu vajadzības ne vien šodienas, bet arī nākotnes melnburniešiem.

Kā norāda UITP ģenerālsekretārs Mohameds Mezgani (Mohamed Mezghani), šis ir laiks, kad sabiedriskais transports tiek definēts no jauna, tāpēc jebkurai pilsētai vajadzētu saprast, kā to izdarīt un kāpēc tas ir vajadzīgs. Sabiedriskā transporta jēga ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, nodrošinot pēc iespējas lielāku pieejamību darbavietām, izglītībai un kultūrai.