Kāpēc tiek uzskatīts, ka jūra ir zilā krāsā?

Aivars Mackevičs | 2020.07.26

Ja mēs sapņojam par ceļojumu, tad bieži vien acu priekšā iztēlojamies zilu jūras līci ar baltām smiltīm un klinšainu fonu.

Lai gan pēc būtības ūdens ir caurspīdīgs un bezkrāsains, taču mūsu apziņā tas vienmēr ir zils. Daudzi uzskata, ka tas ir saistīts ar zilajām debesīm, jo jūra reflektējas debesīs. Taču bieži vien mēs redzam arī zaļas un pelēkas krāsas jūru.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atlaide auto nomai Bahreinā

Persijas līča debeszilajos ūdeņos atrodas apslēpts dārgakmens, kas gaida izpēti — Bahreina. Nepalaid garām, rezervē tūlīt un saņem 20% atlaidi.

Europcar

Berlīnes Universitātes eksperimentālās fizikas profesors Tobiass Kampfrāts (Tobias Kampfrath) skaidro, ka jūras krāsa ir atkarīga galvenokārt no diviem faktoriem. Pirmais process ir gaismas absorbcija no ūdens virsmas, bet otrais process ir saistīts ar ūdens molekulu stāvokli, kuras uz visām malām atstaro gaismu, kad saules stars ir iespiedies ūdenī.

Baltās gaismas stars ūdenī salūzt vairākās krāsās un zilās un zaļās krāsas stari tiek mazāk absorbēti nekā sarkanās krāsas stari. Tāpēc zilās krāsas stari iespiežas dziļāk ūdens slānī nekā sarkanās krāsas gaismas stari. Zilās krāsas staru viļņu garums ir īsāks nekā sarkanajam staram, tāpēc zilā krāsa tiek vairāk izsijāta, tāpēc mums arī rodas vizuāla sajūta,  ka jūra ir zila. Vēl viens faktors ir saistīts ar mūsu redzi, ka cilvēku acs jūtīgāk un labāk uztver zilo un zaļo krāsu nekā sarkano krāsu. Vairāki mikroorganismi siltās jūrās var producēt īpašas vielas (beta-karotīns), kas iekrāso ūdeni rozā krāsā un tad tūristi bildē jūru ar sarkanu nokrāsu.

Jūra var būt arī pelēka un gandrīz melna, taču visas šīs dažādās krāsas nosaka arī citi faktori, piemēram, ūdens dziļums, tīrība, sāļums vai smilšains jūras dibens.