Pirmie latvieši, kuri sasniedza Everesta virsotni, kāpienam gatavojās 30 gadus

Santa Bivbāne | 2019.05.24

Pasaulē augstākā virsotne Everests atrodas uz Nepālas un Ķīnas (Tibetas) robežas Himalajos. Virsotnes augstums ir 8848 metri virs jūras līmeņa un Everests ir tikai viens no pasaules 14 virsotnēm, kuru augstums pārsniedz 8000 metrus.

Pirmie Everesta virsotni 1953. gada 29. maijā sasniedza jaunzēlandietis Edmunds Hilarijs un šerpa Tenzings Norgejs, bet Latvijai daudz ievērojamāks ir 1995. gada 14. maijs, kad Everesta virsotnē divi Latvijas alpīnisti - Teodors Ķirsis un Imants Zauls - pirmo reizi pacēla Latvijas karogu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vakars ar Dj

Gaidām Jūs šo sestdien , plkst.20:00 bārā La Terrasse💃🍾🕺 Galdiņu rezervācija +371 65404910

Park Hotel Latgola

1995. gada Everesta ekspedīcijā piedalījās vairāki latvieši un amerikāņu kāpēju grupa. Nepāla šajā gadā nedeva atļaujas kāpt, tāpēc Everestā nācās kāpt no Ķīnas puses (kas ir grūtāks kāpiens). No padsmit cilvēkiem virsotnē nonāca tikai divi latvieši un viens amerikānis. Vēl vienam latvietim Ilgvaram Paulam spēku trūkums un veselības problēmas neļāva pievarēt Everestu.

Imants Zauls vēlāk stāstīja, ka alpīnisti gatavojušies šim kāpienam 30 gadus. Viņi bija ieguvuši "Sniega leoparda" titulu, kuru deva par piecām "iekarotām" 7000 metru augstām virsotnēm Padomju Savienībā. 1993. gadā - pirms Everesta - alpīnisti uzkāpa citā Himalaju astoņtūkstošniekā - Daulagiri.

Latvijas karogs virs Everesta tika pacelts pulksten 15:15 14. maijā un šajā dienā laika apstākļi Everesta virsotnē lutināja - abi alpīnisti pēc nogurdinošā kāpiena varēja virsotnē pavadīt pat vairāk par pusstundu, izbaudot brīnišķīgās ainavas.

Imants Zauls vēlāk apliecināja, ka apzinās - viņiem ļoti paveicies un šādi gadījumi ir reti. Lielākā daļa kāpēju uzkāpj virsotnē un sniega vētru dēļ neko neredzot, kāpj  lejup.

Interesanti ir tas, ka vēl līdz pat 1852. gadam cilvēce nezināja, ka Everests ir pasaules augstākā virsotne. Tajā laikā tika pabeigta Lielā Indijas uzmērīšana, un tika noskaidrots, ka "Virsotne XV", kā tā tajā laikā bija zināma Rietumu pasaulei, ir augstākā pasaulē. 1856. gadā mērnieks Endrū Vo pabeidza pirmo virsotnes augstuma mērīšanu, un mērījumi uzrādīja, ka tā ir 8848 metrus augsta. 1865. gadā "Virsotne XV" par godu britu mērniekam seram Džordžam Everestam, kas vadīja Indijas uzmērīšanas darbus, tika nosaukta par Everestu.