Salaspilī kļuvis par vienu vērtīgu apskates vietu vairāk

visit.salaspils.lv | 2019.05.21

2019. gada 4. maijā, ievadot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienas svinības, Salaspils novads saņēma lielisku dāvanu – pie Līvzemes un Gaismas ielas apļa tagad dižojas Salaspils novadnieka Ēvalda Lipinieka izkaltais un novadam dāvātais Latvijas simtgades akmens.

"Pateicoties viena salaspilieša pūlēm, meistarībai, uzcītībai un sirds degsmei šeit, šajā dzīvajā satiksmes mezglā atradīsies Ēvalds Lipinieks radītais un mūsu dzimtenei Latvijai veltītais simbols. Man ir prieks šodien mūsu novada vārdā teikt vissirsnīgāko paldies par to. Tā ir patiesi lieliska sajūta iesākt 4. maija svinības ar šo brīdi," atklājot akmeni teica domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, un tad kopā ar dāvinājuma autoru atsedza Latvijas simtgadei veltīto vairāk nekā divus metrus augsto monumentu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Nakts - Old Believers Apartamentos"

Vecticībnieku naktsmītne Rēzeknē, mājīga vēsture, ērtības blakus Svētā Nikolaja lūgšanu namam; privātas ekskursijas un autentiska pieredze.

Rēzeknes pilsētas TIC

"Gribu visus sveikt neatkarīgās valsts atjaunošanas svētkos un novēlu būt priecīgiem un smaidīgiem," tā klātesošos uzrunāja pats autors. Lipinieka kungs pastāstīja, ka brīdis, kad radās doma izkalt kaut ko veltītu Latvijas simtgadei, bija pagājušā gada sākumā.

Šis akmens nākot tepat no Salaspils, Meža ielas Silavā. "Kad pārvedu 5,6 tonnas smago akmeni mājās, pie sevis ilgi prātoju – ko uzlikt. Tad prātā ienāca doma uz tā attēlot ar Latviju saistītus simbolus. Uz galvenās plaknes ir Latvijas kontūra, kuras maketu izgatavojusi karšu izdevniecība "Jāņa sēta", un tai ir precīzs mērogs, kur 1,66 centimetrs atbilst 5 kilometriem dabā. Akmens apakšējā daļā ir iekalts novēlējums "Tev mūžam brīvai būt, Latvija". Uz akmens esmu atstājis vietu, kur iekalt nākamo simtgažu gadskaitļus, un ceru, ka tajā tālajā nākotnē Salaspilī būs kāds akmeņkalis, kurš mācēs to izdarīt," saka autors.

Tas nozīmē, ka pieminekļa tapšanas laiks turpinās vēl joprojām, un arī monumenta atklāšanas brīdī par akmeņkali uz brīdi varēja kļūt ikviens klātesošais, "pieliekot roku" akmens izveidošanā un ar meistara palīdzību izdarīt dažus sitienus ar kaltu, lai brīvības novēlējums Latvijai būtu kā akmenī iecirsts.