Nacionālā akustiskā koncertzāle Latvijas tautsaimniecībā 15 darbības gadu laikā dotu 107,6 miljonu eiro pienesumu

Lita Kokale | 2019.05.20

Pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības sociāli ekonomiskā analīze ļauj secināt, ka jau pirmo 15 darbības gadu laikā koncertzāles projekta radītie ieņēmumi un sociālekonomiskie ieguvumi radītu pozitīvu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā 107,6 miljonu eiro apmērā, tādējādi pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu eiro ieņēmumus.

Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem koncertzāles projekta ekonomiskā ienesīguma norma jeb projekta rentabilitātes mērs ir 23,6%. Projekts ir vērtējams kā ekonomiski izdevīgs sabiedrībai, ja šī norma pārsniedz 5%. Savukārt koncertzāles ekonomiskā neto pašreizējā vērtība jeb ekonomiskais izdevīgums absolūtā izteiksmē ir 107 616 679 eiro. Lai projektu varētu uzskatīt par izdevīgu, šim rādītājam jāpārsniedz nulle. Trešais būtiskais aplūkotais rādītājs ir ieguvumu un izmaksu attiecība, kurai jāpārsniedz viens – koncertzāles projektam šis rādītājs ir 2,6.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas nacionālā teātra izrāde TUKUMĀ

25. aprīlī, plkst.13:00 Tukuma pilsētas Kultūras namā izrāde pusaudžiem un viņu vecākiem.

Tukuma TIC

Aprēķini tika veikti, paredzot, ka koncertzāle tiek celta uz AB dambja un tiek nodota ekspluatācijā līdz 2030.gadam, veicot kopējos kapitālieguldījumus 91,4 miljonu eiro apmērā. Vienā gadā koncertzālē notiekošos pasākumus apmeklētu aptuveni 350 tūkstoši cilvēku. Savukārt ieņēmumus koncertzāle gūtu, pārdodot biļetes pasākumiem, kā arī iznomājot kompleksa telpas trešajām personām.

Lai noteiktu, vai koncertzāles projekts sabiedrībai ir izdevīgs, tika analizēts koncertzāles pienesums pirmo 15 darbības gadu laikā.

Kopumā koncertzāles projekts radītu 75 jaunas darba vietas, tā radot ieguvumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - kopumā 1,6 miljonu eiro apmērā.

Pienesumu valsts budžetā rada pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi no ieguldījumiem koncertzāles būvniecībā, kā arī to ietekme uz iekšzemes kopproduktu, attiecīgi radot kopējos diskontētos ieņēmumus 10,1 miljonu eiro apmērā.

Kā būtiskākais ieguvums vērtējama koncertzāles spēja kļūt par tūrisma magnētu. Tūrisma pieauguma radītie diskontētie ieņēmumi kopumā vērtējami 92,3 miljonu eiro apmērā. 48% no visiem diskontētajiem sociālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem radītu tieši konferenču zāles pasākumu radītais tūrisma pieaugums. Paredzams, ka starp koncertzāles pasākumu apmeklētājiem, kas būtu aptuveni 150 000 cilvēku gadā, 12,5% būtu tūristi no Latvijas, 12,5% - ārvalsti no ārvalstīm, bet 75% būtu vietējie iedzīvotāji no Rīgas un Pierīgas. Savukārt no starptautisko konferenču apmeklētājiem – aptuveni 73 500 cilvēkiem gadā – 25% būtu vietējie, bet 75% - ārzemju delegāti. Dažādus citus pasākumus, piemēram, korporatīvos pasākumus koncertzālē gadā apmeklētu 126 500 cilvēki.

Tāpat aprēķinos ņemta vērā plašāka ietekme uz sabiedrību, jo iesaistīšanās kultūras aktivitātēs tiek asociēta ar iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos un darba produktivitātes pieaugumu. Kopumā šī ietekme vērtējama kā diskontētie ieņēmumi 1,332 milj. eiro apmērā.

Papildus pētījumā analizēti arī kvalitatīvie sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, kas nav izvērtēti naudas izteiksmē. Tā, piemēram, paredzami ieguvumi no dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanās, piedāvājot iedzīvotājiem sakoptu, pievilcīgu, drošu, kvalitatīvu un tīru dzīves vidi, kā arī attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru. Nacionālās koncertzāles apkārtnē esošajiem īpašumiem paredzams tirgus vērtības pieaugums.

Attīstot uzņēmējdarbības teritorijas un pieaugot uzņēmējdarbības un tūrisma aktivitātei, tiks veicināta uzņēmējdarbības konkurence, kas savukārt iedzīvotājiem un tūristiem dod palielinātu preču un pakalpojumu klāstu un to kvalitāti.

Kā zaudējumi projekta īstenošanas laikā vērtējama būvniecības fāzes laikā paaugstinātā kravas transporta kustība, taču netiek plānots, ka cilvēkiem būs tādi ierobežojumi pārvietoties, kas radītu būtiskas papildus laika un/vai auto mērojamā attāluma izmaksas.

Ar Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības sociāli ekonomiskās analīzes secinājumiem, kā arī Islandes, Polijas un Vācijas pieredzi nacionālo koncertzāļu projektu īstenošanā sabiedrība tika iepazīstināta šodien, 16. maijā, KM un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rīkotajā starptautiskajā forumā „Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība”.