Rīgā norisināsies Pirmais Starptautiskais koru konkurss «RĪGA DZIED»

Indra Vilipsone | 2019.05.01

No 2019. gada 1. līdz 5. maijam Rīgā norisināsies Pirmais Starptautiskais koru konkurss "RĪGA DZIED", un tā centrālais notikums būs konkurss "Imanta Kokara kora balva".

Rīgā maija sākumā ieradīsies kori no 11 pasaules valstīm – Vācijas, Itālijas, Baltkrievijas, Somijas, Japānas, Norvēģijas, Krievijas, Slovēnijas, Zviedrijas un Turcijas. Latviju konkursā pārstāves 5 koru kolektīvi, konkursā spēkiem mērosies 31 koris.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Balkānu pērle 𝐌𝐄𝐋𝐍𝐊𝐀𝐋𝐍𝐄!

Burvīgas pludmales un dzidrs Adrijas jūras ūdens, neskaitāmas senas pilsētiņas, un, protams, melnkalniešu viesmīlība.

EUR 367 | Latvia Tours

Latvija – dziedošās nācijas šūpulis - jau divreiz ir nodrošinājusi izcilu uzņemšanu lieliem starptautiskiem koru pasākumiem. Pēc lieliem panākumiem Pasaules koru olimpiādes 2014. gadā un 3. Eiropas koru olimpiādes un Nācija Grand Prix Rīga 2017 rīkošanā Latvijas galvaspilsēta šogad atkal uzņems dziedātājus, realizējot mūsu leģendārā diriģenta Imanta Kokara sapni – Rīgas tradīciju kopainā iedibināt starptautisku koru sacensību, kas noritētu draudzības un miera gaisotnē, sasniedzot izcilus mākslinieciskos rezultātus un izbaudot maģisko Rīgas atmosfēru!

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru, latviešu diriģentu un pedagogu Imantu Kokaru joprojām atceras visā pasaulē gan no viņa dibinātā kamerkora "AVE SOL" žilbinošajiem kora mākslas priekšnesumiem, gan no darbības Pasaules koru padomē, pārstāvot Latviju. Viņu var uzskatīt par vienu no mūsdienu latviešu kordiriģēšanas skolas izveidotājiem un vienu no izcilākajiem Latvijas diriģentiem un starptautiski zināmiem  kora mūzikas pārstāvjiem. Koru konkurss "Imanta Kokara kora balva" būs Starptautiskā koru konkursa "RĪGA DZIED" galvenais notikums un vienlaikus skanīgs piemineklis izcilajam latviešu kordiriģentam.

Pirmā Starptautiskā konkursa "RĪGA DZIED" un "IMANTA KOAKARA KORA BLAVA" mākslinieciskais vadītājs ir viens no šobrīd vadošajiem Latvijas kordiriģentiem Romāns Vanags, par konkursa ideju viņš saka:

"Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur kori šogad atkal sacentīsies koru konkursā, glabājās gandrīz pustonnu smagais bronzas zvans, kas tika izliets un ieskandināts 2014. gadā, kad Rīgā vairāk kā 27000 dziedātāju, 460 koru no 73 pasaules valstīm pulcējās Pasaules koru olimpiādē.

Uz zvana ir iegravēts teksts "Kopā dziedāšana vieno tautas", kas ikvienam atgādina, ka dziedot mēs varam veicināt sapratni un mieru starp cilvēkiem un tautām visā pasaulē. Šis moto, ko spilgti apliecina Pasaules koru padomes darbība un kultūras organizācijas INTERKULTUR rīkotie pasākumi, raksturo to daudzo tūkstošu koru un dziedātāju pārliecību, kas visa pasaulē satiekas koru konkursos un olimpiādēs, lai draudzīgā sacensībā dalītos ar savām dziesmām un  tradīcijām. Latvijā to, ka kora dziedāšana  tiešām vieno īpaši spilgti  apliecina lielākais mūsu valsts kultūras projekts Nacionālie Dziesmu un Deju svētki, kas ir kļuvuši par savdabīgu tautas stiprinātāju, vienotības simbolu un kas jau kopš 1873. gada ļauj lieliem un maziem dziedātājiem tikties Rīgā, lai vienotos kopīgā dziesmā.

Es esmu pārliecināts, ka jaunais starptautiskais koru konkurss "Rīga dzied" kļūs ne tikai par neaizmirstamu ceļojumu bagātīgajā kora mūzikas pasaulē koru dziedātājiem, bet arī par radošu izaicinājumu maniem kolēģiem - kordiriģentiem augstu māksliniecisko virsotņu sasniegšanai."

INTERKULTUIR  prezidents Ginters Tīčs stāsta:

"Mūsu jaunais konkurss seko INTERKULTUR pasākumu tradīcijai un piedāvā dažādu stilu un līmeņu koriem iespēju gan mēroties spēkiem, gan arī dziedāt kopā Draudzības koncertos. Šogad liels skaits koru jau reģistrējies Sakrālās kormūzikas kategorijā. Mākslinieciski spilgtākais notikums būs sacensības par galveno – "Imanta Kokara kora balvu", kas veltīta Latvijas kormūzikas nozīmīgākajam pārstāvim. Vēlos pateikties par atbalstu un sadarbību visiem jaunā konkursa organizatoriem un it īpaši galvaspilsētai Rīgai. Esmu drošs, ka mūsu jaunais pasākums veiksmīgi iekļausies INTERKULTUR pasākumu klāstā."

Koru sniegumu vērtēs profesionāla starptautiska žūrija, tās sastāvā strādās Peters Habermns, kurš daudzus gadus ir strādājis kopā ar Fridrihu Krellu kā Vernigerodes Radio un TV raidorganizācijas jauniešu kora (Rundfunkjugendchor)  mākslinieciskā vadītāja vietnieks. Vēlāk viņš ar lieliem panākumiem vadīja šīs organizācijas Bērnu kori, līdz 1996. gadā kļuva par Rundfunkjugendchor  māksliniecisko vadītāju, joprojām ir aktīvs dziedātājs, runasvīrs un INTERKULTUR pasākumu un Vācijas Koru konkursa  žūrijas loceklis.  Žūrijā darbosies Mārtiņs Klišāns, kurš pašlaik ir jauktā kora "Vaidelote" un Valmieras jauktā kora diriģents, kā arī Cēsu rajona virsdiriģents. Mārtiņš Klišāns ir ievēlēts par Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģentu 2008., 2013. un 2018. gadā; viņš ir arī bijis viens no IX un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentiem.  2015. gadā Mārtiņam Klišānam piešķirts  augstākais valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis. Krieviju starptautiskajā žūrijā pārstāvēs Mihails Goļikovs, kurš ir Ļeņingradas apgabala Tauridas Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, starptautisku un Krievijas konkursu laureāts, Sanktpēterburgas Valsts Bērnu un jauniešu filharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Latviju žūrijā pārstāvēs arī Aira Birziņa, viņa kopš 2000. gada ir Rīgas Doma meiteņu kora "Tiāra" diriģente. Viņa ir viena no izcilākajām diriģentēm Latvijā, kura strādā galvenokārt ar sieviešu koriem un pasniedz kordiriģēšanu Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā. Daudzus gadus viņa ir bijusi slaveno Latvijas sieviešu koru "Dzintars" (Rīga) un "Rasa"(Ogre) galvenā diriģente.  Aira Birziņa ir arī viena no Latvijas Dziesmu un deju svētku (XXIII, XXIV, XXV, XXVI) virsdiriģentiem. Savukārt Tove Ramlo-Istada, kura pārstāv Norvēģiju, kopš 1986. gada sākuma viņa diriģē sieviešu kori "Cantus".  "Cantus" ir guvis lielus panākumus, uzvarējis vairākos konkursos un pazīstams ar savu ziemeļniecisko skanējumu. Šī skanējuma dēļ Disneja studija atklāja "Cantus"   un izraudzījās par kori, kas dzied animācijas filmā "Ledus sirds" (Frozen). Tove Ramlo-Istada ir Norvēģijas Koru asociācijas mūzikas direktore, kur viens no galvenajiem uzdevumiem ir Norvēģijas kordiriģentu izglītības sistēmu pilnveidošana.

Žūrijas pārstāve Marlēna De Bo iemīļoja kormūziku jau agrā jaunībā, dziedot Valranta Jauniešu korī. Beidzot mūzikas studijas "Lemensa institūtā" Lēvenā, kur viņa ieguva maģistra grādus gan mūzikas pedagoģijā, gan kordiriģēšanā, viņa kļuva šī kora mākslinieciskā vadītāja. Antverpenes Karaliskajā konservatorijā viņa pasniedz akadēmisko pēcdiploma izglītības kursu "Bērnu un jaunatnes koru diriģēšana".

Konkursa programma:

Trešdiena, 1. maijs

19.30 Atklāšanas ceremonija Rīgas Kongresu namā

Ceturtdiena, 2. maijs

14.00 – 18.00 Koru konkursi bērnu koru kategorijām Latvijas Universitātes Lielajā aulā

15.00-17.30 Koru konkurss sakrālās mūzikas kategorijā

19.30 Koru draudzības koncerts koncertzālē "Ave Sol"  

Imanta Kokara koru koncerts "Saule pasaulei" Latvijas Universitātes Lielajā aulā  

Piektdiena, 3. maijs

14.30 – 17.30 un 19.30 – 21.30 Koru konkursi jaukto un viendabīgo koru      kategorijām Latvijas universitātes Lielajā aulā

14.30 -  17.00 Koru konkurss sakrālās mūzikas kategorijā Sv. Pētera baznīcā

10.00 un 19.30 Draudzības koncerti koncertzālē "Ave Sol"

19.30 Draudzības koncerts Sv. Pētera baznīcā

Sestdiena, 4. maijs

11:00 – 13:30 Koru konkurss folkloras kategorijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā

Draudzības koncerts Vērmanes dārzā

15.00 Koru konkurss "Imanta Kokara kora balva" Latvijas Universitātes Lielajā aulā

Sadziedāšanās pie Brīvības pieminekļa

19.30 Konkursu uzvarētāju apbalvošana un Noslēguma ceremonija Rīgas Kongresu namā

 Svētdiena, 5. maijs

 Ekskursijas, koru aizbraukšana

 Ieeja visos pasākumos – BEZ MAKSAS. Uz konkursa Atklāšanas un Noslēguma koncertu  - tikai dalībniekiem.

Pirmā starptautiskā koru konkursa "RĪGA DZIED" un "IMANTA KOKARA KORA BALVA" rīkotāji ir Vācu kultūrorganizācija INTERKULTUR, sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību un Rīgas Domi.