BalticTravelnews.com | 2022.04.17
Lieldienas ir
tradīcijām bagāti svētki ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.
Daudzviet tie saistās ar reliģiju, bet pastāv arī dažādi citi
skaidrojumi, tradīcijas un interesanti fakti, ko ir vērts uzzināt par
Lieldienām.
Vārds "Lieldienas", iespējams, cēlies no anglosakšu pavasara dievietes Ēostres jeb Ostaras vārda, kas nozīmē "spīdēt". Par godu šai dievietei katru gadu aprīlī tika rīkots svētku mielasts. Ar laiku šo tradīciju pārņēma kristieši, lai svinētu Jēzus atdzimšanu.
Lidojums no Rīgas, transfēri, 7 naktis 3* viesnīcā, puspansija un ekskursiju programma // 24.05.-31.05.2024. // Vietu skaits ierobežots
EUR 1299 | Estravel Latvia
Tradīcija krāsot Lieldienās olas un dāvināt tās citiem radusies Senās Romas impērijas laikā, kad Marija Magdalēna pasniedza Romas imperatoram Tiberiusam sarkanā krāsā nokrāsotu olu kā Kristus augšāmcelšanās simbolu.
Lieldienu simbols ir ola, kas simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, pilnību un sauli. Senie ēģiptieši, persieši, feniķieši un hinduisti ticēja, ka pasaule radusies no milzīgas olas un ola kā visas dzīvības sākuma simbols pastāvējusi mūžīgi, tālab olām tika piedēvētas arī maģiskas spējas.
Otrs populārākais Lieldienu simbols ir zaķis – tas simbolizē nevainību, mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu leģendu dieviete Ēostre katru pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un sūtīja kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu mājās. Kā atlīdzību par šo darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt raibas olas. Tomēr oficiāli literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts tikai ap 1500.gadu.
Senie latvieši Lieldienās jeb Lielajā dienā svinēja pavasara saulgriežus – dienu, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu (diena kļūst tikpat gara kā nakts).
Mūsdienās Lieldienas tiek svinētas pavasara pirmajā svētdienā pēc pilnmēness, tādēļ tās katru gadu ir citā datumā. Svētku gaidīšanas nedēļa sākas ar Pūpolsvētdienu, kas kristietībā tiek dēvēta par Palmu svētdienu. Šajā dienā mājinieki jāper ar pūpoliem, lai tiem turas veselība.
Katru dienu visā pasaulē vistas izdēj 1,2 triljonus olu. Katrs cilvēks gada laikā apēd vidēji 173 olas. Naskākie olu ēdāji ir meksikāņi – viens iedzīvotājs gadā notiesā aptuveni 21,9 kg olu.
Pasaulē mazākās olas dēj kolibri, bet lielākās – strausi. Līdz šim mazākā zināmā kolibri ola svēra 0,365 g, bet lielākā strausa ola – 2,589 kg.
Viena vista gada laikā izdēj vairāk kā 259 olas. Lielākā vistas ola esot sastāvējusi no pieciem dzeltenumiem un tās garums pa vertikāli bijis 31 cm.
Katru gadu visā pasaulē tiek izgatavoti 90 miljoni šokolādes zaķu. Pirmais lielizmēra šokolādes zaķis izgatavots 1890.gadā. Tas bija 1,5 metru augsts.
Lieldienu tradīcijas Latvijā:
Latvijā Lieldienās ne vien rīko vērienīgas olu kaujas, bet arī ēd olas ar sāli, lai nemelotu. Tāpat daudz šūpojas, lai vasarā nekož knišļi un visu gadu nenāk miegs.
Pastāv uzskats, ka pēc svētkiem Lieldienu šūpoles jāizjauc, lai tajās raganas nenāk šūpoties un mājputniem labāk padodas perēšana.
Senlatvieši dāvināto olu skaitam piešķīra īpašu nozīmi. Ja meitene puisim Lieldienās dāvāja 5 olas, tad gribēja viņu precēt. Bet ar 2 olām viņa pauda klaju nepatiku.
Pļavu golfa laukums "Kalnozoli" atklāj jauno sezonu ar Vislatvijas golfa dienu.
Madonas TIC
Latvijas Kapoeiras kauss ir kapoeiras sacensības, kuras notiks Latvijā pirmo reizi. Tās notiks 27.aprīlī pulksten 11:00 Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā.
Tukuma TIC
Kāp Rīgā vilcienā un, vērojot ainavas aiz loga, brauc uz Vidzemi, kur tevi sagaidīs bagātīgs tūrisma maršruts visas dienas garumā.
EUR 17 | Madonas TIC
20. aprīlī aktīvie tukumnieki un viesi aicināti uz Tukku Magi pagalma sakopšanas talku no pulksten 9:00 Pasta ielā 26.
Tukuma TIC
Apskates objektu un muzeju darba laika un cenu apkopojums 2024.gadam.
Bauskas TIC
No 24. līdz 25. maijam tiekamies Kandavas pilsētas svētkos "Karnevāls Kandavā"! Būs gan pilsētas modināšana, gan svētku gājiens, amatnieku tirdziņš U.C.
Tukuma TIC
Piesakies ekskursijai Cēsīs! Izzini skulptūru ceļu no Cēsu vecpilsētas līdz pat Meža kapiem un atpakaļ, tēlnieka Matiasa Jansona pavadībā!
EUR 6 | Cēsu TIC
Pagājušajā gadā Tukums tika iekļauts UNESCO radošo pilsētu tīklā kā literatūras pilsēta. Esam lepni par iegūto statusu un aicinām uz pasākumiem.
Tukuma TIC
25.maijā norisināsies jau otrais aktīvās atpūtas pasākumu cikla “Normāls notikums” posms – laivojiens pa Gauju no Lejasciema līdz Pukstiem.
Gulbenes novada TIC
Ieskaties, kādas ir laivošanas iespējas Bauskas novadā!
Bauskas TIC
Tukuma pusē no 13.aprīļa līdz 21.aprīlim varēs iepazīt 12 meistaru stāstus tuvplānā!
Tukuma TIC
Ielūkojies, kādi pasākumi paredzēti Bauskā, pasākuma "Satiec savu meistaru" ietvaros!
Bauskas TIC
No 19. marta līdz 30. aprīlim Dzīvesziņas un arodu sētā, Vecpilsētas ielā 2 skatāma Zemgales pastalu izstāde.
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
20.aprīlī 12 - 17 ikviens aicināts uz aktīvās tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu Dzīvesziņas un arodu sētā.
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
Stādu tirgus Madonā jau ir kļuvis par nozīmīgu pavasara tradīciju plašā apkārtnē. Tas ir īstais starts uzsākt praktiskus pavasara darbus dārzos un laukos.
Madonas TIC
Atklāšanas pasākums Ērgļu "Dabas Spēka Takai" ar izzinošiem elementiem un uzdevumiem. 20.aprīlī (sestdiena) 10.00 iesim PĀRGĀJIENĀ!
Madonas TIC
Koknesē modinās diženo Daugavas iemītnieku - Samu. Svētki Koknesē norisināsies 10. un 11.maijā.
Aizkraukles novada TIC
19. aprīlī, 19:00 "Akustika" ielūdz uz unikālu un sirsnīgu tikšanos mūzikā ar Astro’n’out solisti Māru Upmani – Holšteini un viņas vīru, mūziķi Goran Gora.
EUR 20 | Valmieras TIC
Ja meklē iespēju aizmirst ikdienas rūpes, nāc 26.aprīlī pulksten 19:00 uz Tukuma pilsētas Kultūras namu!
Tukuma TIC