Pavasara nogurums - kas tas ir un kā ar to cīnīties?

Pavasarī dienas paliek garākas, gaismas ir vairāk un ieraugot pirmos pavasara vēstnešus – sauli, sniegpulkstenīšus un bērzu sulas – mūsu organisms atmostas, lai ar pilnu jaudu dotos uz priekšu. Tomēr nereti šķiet, ka dabai ir vairāk spēka un spara kā mums, par spīti saulei un gaismai mums ir gaužām maz enerģijas. Mēdz teikt, ka tas ir pavasara nogurums.

Kas tas ir?

No medicīnas viedokļa pavasara nogurums nav slimība, bet gan organisma "pārkārtošanās" un adaptācija pārejai no ziemas uz vasaras periodu. Izmaiņas piemeklē pārsvarā ziemeļu puslodē dzīvojošos, tātad arī mūs. Jo tālāk uz ziemeļiem dzīvojam un jo krasākas ir atšķirības starp laika apstākļiem ziemā un vasarā, jo izteiktāki ir organisma pārkārtošanās simptomi.

Organisma pārejas procesam ir vairāki izskaidrojumi:

•    vitamīnu un īpaši D vitamīna izsīkums,

•    serotonīna līmeņa mazināšanās – tā produkcijai nepieciešama dienas gaisma. Serotonīns nodrošina impulsu pārvadi centrālajā nervu sistēmā, ja tas ir pietiekamā daudzumā cilvēks ir možs un dzīvespriecīgs un labi panes stresa situācijas, bet līmeņa samazināšanās izraisa pretēju efektu.

•    melatonīna regulācijas izmaiņas – melatonīns arī veidojas centrālajā nervu sistēmā un atbild par miega cikla regulāciju. Samazināts tā daudzums izraisa miega traucējumus – cilvēks mostas naktī un nevar vai viņam ir grūtības atkal aizmigt. Savukārt palielināts melatonīna daudzums izraisa miegainību un nogurumu. Vakaros, kad kļūst tumšāks tā līmenis palielinās un mums parasti nāk miegs. Kad mums trūkst gaismas, tā līmenis ir nedaudz augstāks, tāpēc ziemā vai mākoņainā laikā jūtam miegainību. Pavasarī gaismas kļūst vairāk, bet melatonīna līmenis vēl ir paaugstināts, tāpēc jūtama miegainība un nogurums. Var būt arī situācija, kad melatonīna veidošanās izsīkst, sakarā ar ilgstošo tā pārprodukciju ziemā, šajā gadījumā iespējami traucējumi un bezmiegs.

Kā redzams, tad visu simptomu pamatā ir bioloģiski aktīvu vielu trūkums. Taču organisma adaptācijas laikā šīs vielas mums ir  visvairāk nepieciešamas. Tas cik izteiktas ir organisma pārejas izpausmes, ir atkarīgs arī no katra individuālās jūtības.

Jaunā sezona nes cerību un patīkamu uztraukumu, ka pēc tumšās ziemas esam sagaidījuši atjaunošanos ne tikai dabā, bet arī savā dzīvē. Tomēr jebkādas pārmaiņas, arī gadalaiku maiņas var nest emocionālu nedrošību un nestabilitāti, kas var radīt pastiprinātu trauksmi, kas nepavisam nav cerētā labsajūta.

Tāpat kā rudenī, arī pavasarī vērojami, tā saucamie, Sezonālie emocionālie traucējumi (Seasonal affective disorder) – notiekot pārmaiņā dabā, arī organismam un ķermenim ir tām jāpiemērojas. No psiholoģijas viedokļa šīs pārmaiņas pastiprināti izjūt tie cilvēki, kuriem ir tendence uz trauksmes sajūtu – tās kļūst spēcīgākas. Pētījumi rāda, ka gandrīz katrs piektais iedzīvotājs Īrijā piedzīvo Sezonālos emocionālos traucējumus, kas izpaužas kā nogurums, pazemināta vai paaugstināta ēstgriba, noslēgšanās no sociālajiem kontaktiem, nomāktība, skumjas, trauksme.

Vēl viens faktors, kas var nest līdzi nomāktību  un depresīvas reakcijas, ir atmiņas – pavasaris bieži vien mūsu dzīvēs iezīmējas ar patīkamiem notikumiem – iemīlēšanās, gatavošanās nozīmīgiem dzīves notikumiem – eksāmeniem un izlaidumiem, kāzām un tamlīdzīgi. Ja šajā pavasarī nekas tik jauks nav gaidāms vai ja iepriekšējā pavasara patīkamās emocijas vēlāk ir beigušās ar vilšanos vai skumjām un psiholoģiski cilvēks nav ticis pāri šīm sāpēm, tad jaunais pavasaris nes sev līdzi pretrunīgu emociju gammu, tai skaitā – skumjas.

Kā ar to tikt galā?

1. palielināt fiziskās aktivitātes, kuras nepieciešamas katram, bet jo īpaši cilvēkiem, kurus piemeklē pavasara nogurums. Prevencija vienmēr ir labāka par seku novēršanu, tāpēc ieteicams  pievērsties fiziskām aktivitātēm jau ziemas beigās, lai organisms sāk pierast pie apstākļu maiņas.

2. pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs, kas nodrošina mūs ar nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām, ir tik pat svarīgs cīņā ar pavasara nogurumu

3. uzturēšanās ārpus telpām – tuvojoties pavasarim noteikti ir vērts vairāk  uzturēties ārpus telpām, garas pastaigas, braukšana ar velosipēdu un citas aktivitātes būs pašā laikā.

Atceries, ja simptomi ir ļoti izteikti un nemazinās pēc nosaukto rekomendāciju ievērošanas, būtu jāgriežas pie ārsta, lai izpētītu un novērtētu radušās problēmas.

Avots: Baltictravelnews.com/PremiumMedical

Turība - 3450
Dzīvās mūzikas vakars Valmiermuižā

Dzīvās mūzikas vakars Valmiermuižā

17. jūlijā plkst. 21:00, Valmiermuižā vasarīgu muzikālu baudījumu piedāvās grupa JUUK!

Valmieras Tūrisma informācijas centrs

Delfinārijs un jūras muzejs- 18.07.2020

Delfinārijs un jūras muzejs- 18.07.2020

Ņem līdzi ģimeni un draugus un izbaudiet vienas dienas atpūtu Lietuvā! Delfinārijs un Jūras muzejs, 18.07.2020, tikai 22 EUR

EUR 22 | Nikos Travel

Ceļojumi uz Grieķiju 18/07 no 442 € !

Ceļojumi uz Grieķiju 18/07 no 442 € !

Karstākie piedāvājumi uz Grieķiju, Korfu salu 18/07 uz nedēļu no 442 € !

EUR 442 | Hot Travel

Atpūta Dubrovnikā

Atpūta Dubrovnikā

Lidojums no Rīgas uz Dubrovniku, 4 naktis viesnīcā pie jūras ar izvēlēto ēdināšanas programmu.

EUR 445 | Estravel Latvia

VELOMARŠRUTS NR. 778 “AUGŠZEMES EZERU LOKI

VELOMARŠRUTS NR. 778 “AUGŠZEMES EZERU LOKI

Izzinošs velomaršruts, kas ietver sevī gan Daugavpils pilsētas Grīvas mikrorajonu ar savu savdabīgo apbūvi, gan lauku apvidu.

TAKA

BalticTravelnews.com
+371 26551169
info@travelnews.lv