Antarktīdā atrodas ezers, kurš sāļuma ziņā pārspēj Nāves jūru

Santa Bivbāne | 2019.08.17

Apskatot secinājumus no nedaudz citas perspektīvas, iespējams apgāzt daudzus vispārpieņemtus ģeogrāfiskus faktus. Piemēram, pat Sahāras tuksnesis teorētiski nav uzskatāms par lielāko pasaulē – Antarktīdas sasalušie plašumi, kur lielā aukstuma un specifisko klimata īpatnību dēļ nokrišņi sniega veidā nav sastopami vispār, aizņem daudz lielāku teritoriju.

Līdzīga situācija ir ar Nāves jūru. Kā zināms, sālsezers starp Izraēlu un Jordāniju tiek uzskatīts par sāļāko pasaulē, taču patiesībā vissāļākā ūdenstilpne atrodama arī Antarktīdas kontinentā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rallistu ielas stāsti

25.aprīlī plkst. 18.00 bijušā PMK aktu zālē neformālā gaisotnē aicināti tikties visi rallija cienītāji, lai dalītos ar saviem stāstiem par ralliju Valdemārpilī.

Talsu novada TIC

Visai savādais, par Sausajām ielejām dēvētais apgabals Transantarktīdas kalnos atrodas netālu no ASV piederošās Makmērdo pētījumu bāzes. Sausajās ielejās kalnu masīvs bloķē gigantisku ledus gabalu nokļūšanu Rosa jūrā, bet spēcīgo vēju dēļ pat neliela sniega iespējamība līdzinās nullei. Cauru gadu šīs ielejas kļūst par plašāko bezsniega apgabalu visā milzīgajā kontinentā.

Pārsteidzoši nelielā nokrišņu daudzuma dēļ Sausajās ielejās atrodamas neparastas ūdenstilpnes. Piemēram, šeit meklējama Antarktīdas garākā upe – Oniksa. Tā ir vien ap 30 kilometru gara un plūst vien dažus mēnešus gadā, polārās vasaras laikā, Tomēr tas ir pietiekami, lai Oniksu uzskatītu par Nīlas vai Amazones ekvivalentu Antarktīdā.

1961. gadā divi ASV Jūras kara flotes helikopteru piloti lidoja pāri šim reģionam, kad uzdūrās kam pavisam neparastam: nelielam, seklam ezeram nepilnu trīs hektāru platībā, kurš, par spīti īpaši zemajai temperatūrai, nebija aizsalis. Ezeru izpētot sīkāk atklājās, ka ūdens temperatūra tajā ir -30 grādi pēc Celsija, tomēr tas visu gadu neaizsalst. Kā izrādījās, nelielā ūdenstilpne ir īpaši sāļš ezers – tas ir tik ļoti piesātināts ar nātrija un kālija hlorīdu, kā arī citiem sāļiem, ka neaizsalst pat Antarktīdai raksturīgajās temperatūrās. Ezera sāļums sasniedz 40 procentus, kas ir vidēji 18 reizes vairāk nekā pasaules okeānā un pat divreiz vairāk nekā Nāves jūrā.

Mūsdienās tie retie ļaudis, kas ezeru uzlūkojuši savām acīm, priecājas par virpuļojošajiem rakstiem, ko tajā veido sāļu nogulsnes, kā arī pārdabiskajām klinšu formām, ko miljoniem gadu laikā izslīpējušas vēja pūstas smiltis un ledus. Ezeram, kas nodēvēts par Donžuāna dīķi, gan nav nekādas saistības ar leģendāru spāņu mīlnieku – patiesībā tas nosaukts par godu abiem atklājējiem, pilotiem leitnantam Donaldam Ro un leitnantam Džonam Hikijam.