Iedvesmojies ceļojumam uz Beļģiju (video)

Santa Bivbāne | 2019.01.29

Beļģija, oficiāli Beļģijas Karaliste, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra, un valsts ziemeļos robežojas arī ar Nīderlandi. Austrumos Beļģija robežojas ar Vāciju, dienvidaustrumos - ar Luksemburgu, bet rietumos - ar Franciju. Beļģijas kopējā platība ir 30 528 kvadrātkilometri un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,2 miljoniem iedzīvotāju ir devītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Tik līdzena un pārtikusi valsts ar īstiem viduslaiku cietokšņiem ir īsts sapnis. Pilsētās var atrast izcilas renesanses un baroka laikmetu celtnes, un Brisele, kā viena no Eiropas jūgendstila galvaspilsētām ar "Čurājošo puisēnu", izcilu šokolādi un daudzām mākslas galerijām, ir īstākais inteliģences un mākslas šūpulis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas tirgotāju dienas Valmierā

2024. gada 10. un 11. maijā, Valmierā, Valmieras Olimpiskajā centrā jau otro reizi norisināsies pasākums ’’Latvijas tirgotāju dienas’’.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Beļģijā runā trīs valodās. Valsts dienvidu daļā , netālu no Francijas robežas, cilvēki runā franču valodā. Uz ziemeļiem no Briseles lielākā daļa iedzīvotāju runā flāmu valodā, kas tuva holandiešu valodai. Bet austrumu pierobežā oficiālā valoda ir vācu. Briselē lielākā daļa cilvēku runā franciski, plaši izplatīta ir arī flāmu valoda, būtībā - galvaspilsēta ir bilingvāla, kur franču un flāmu valodai ir oficiālu valodu statuss.

Brisele ir Beļģijas galvaspilsēta, valdības un tirdzniecības centrs. Tā ir arī starptautiski nozīmīga pilsēta. Brisele ir BENELUX savienības (vēl Luksemburga un Nīderlande) centrs, tāpēc tai ir sena starptautisko attiecību vēsture. Mūsdienās Brisele ir arī Eiropas Savienības administrācijas atrašanās vieta, un te atrodas vairākas starptautiskas organizācijas - lielākā daļa Eiropas institūciju, kā arī NATO galvenā pārvalde.

Briselē atrodas Eiropas skaistākais centrālais laukums Grand Palace, ap kuru izvietoti slavenā Manneken Pis statuja, Senās Mākslas muzejs un Modernās Mākslas muzejs. Reizi gadā šis laukums tiek pārvērsts brīnišķīgā ziedu paklājā, kas sastāv no 1 miljona begonijām. Un kur tad bez "Čurājošā puisēna" - tas laika gaitā kļuvis par neoficiālo Briseles simbolu. Puisēns ir strūklaka, kas novietota ap 2,5 m augstumā. Mīlīgais puisēns tiek ģērbts dažādos tērpos, atbilstoši kādiem valstiskiem, politiskiem vai pat starptautiskiem notikumiem. Brisele ir viena no Eiropas jūgendstila galvaspilsētām, kurā savu radošo izpausmi guvis jūgendstila meistars Viktors Orta. Viņa celtie nami šeit aplūkojami kā uz delnas un rada interesi jūgendstila namu "medniekiem".

Mākslas cienītājiem Beļģija ir kā muzejs zem atklātām debesīm. Briseles Karaliskajā mākslas muzejā atrodas viena no lielākajām Brēgeļu dzimtas darbu kolekcijām.

Beļģija ir arī mūzikas zeme. Briseles Karaliskā opera La Monnaie ik sezonu piedāvā virkni jauniestudējumu, kuros piedalās pasaules izcilākie mūziķi. Gentē, Brigē, Antverpenē - darbojas Flāmu opera, bet Lježā – karaliskais Valonijas operteātris. Briseles Mākslas pilī - Palais des Beaux Arts skan nereti arī Baibas Skrides un Kremerata Baltica muzicējums.

Beļģija ir valsts ar visblīvāko ceļu tīklu Eiropā. Beļģijai raksturīgajās smagās rūpniecības nozarēs (ogļu ieguve un tērauda ražošana), tomēr tagad vērojama lejupslīde. Tās aizstāj jaunākas rūpniecības nozares – ķimikāliju (minerālmēslu un sodas ražošana) un elektrisko ierīču ražošana, kā arī apkalpojošās nozares, piemēram, banku sektors un administrācija. Beļģijā divi no trim strādājošajiem nodarbināti apkalpojošā sfērā. Rietumeiropā valstis specializējušās atsevišķās mašīnbūves nozarēs. Beļģijā ražo smagās rūpniecības darbmašīnas.

Beļģijā nebūs jāpārvar lieli attālumi, jo jebkurš maršruts šajā valstī veicams dienas laikā, tādēļ šī valsts piemērota ekskursijām arī tiem, kas nav autotūristi, bet ceļo ar vilcienu, velosipēdu vai tāpat – ar kājām.

Svarīgākie fakti par Beļģiju:

• Iedzīvotāji: 11 203 992 (2014)

• Nacionālais sastāvs: flāmi 58%, valoņi 31%, citi 11%. Pateicoties valsts etnogrāfiskajam sastāvam, valsts ir sadalīta trijās daļās – Flandrijā un Valonijā un Briseles reģionā.

• Reliģijas: katoļi 75%, citi 25%

• Naudas vienība: eiro (EUR)

• Zemākais punkts: Ziemeļjūra 0 metri virs jūras līmeņa

• Augstākais punkts: Signal de Botrange (Botranžs) virsotne 694 metri virs jūras līmeņa

• Garākās upes: Šelda un Māsa, kuras ietek Ziemeļjūrā

Iedvesmai noskaties ceļotāju video par Beļģijā piedzīvoto: