Iedvesmojies ceļojumam uz Čīli (video)

Santa Bivbāne | 2019.01.02

Čīles republika ir valsts Dienvidamerikā. Valsts teritorija ir šaura un gara zemes josla Dienvidamerikas dienvidrietumu krastā. Tā ir visšaurākā un visgarākā valsts pasaulē. Valsts rietumu krastu apskalo Klusais okeāns. Ziemeļos Čīle robežojas ar Peru, ziemeļaustrumos ar Bolīviju, bet austrumos ar Argentīnu.

Valsts teritorija atrodas trijās klimata joslās. Virzienā uz dienvidiem klimats kļūst vēsāks, galējos dienvidos ir auksts un ļoti sauss. Aukstais gaiss no Antarktīdas piekrastes iekļūst valsts teritorijā visai bieži un valsts dienvidu klimats atdziest, jo jūtama ir lielā "ledusskapja" Antarktīdas - ledainā elpa. Tā izraisa laikapstākļu maiņas – pēkšņas salnas, sausas smilšu vētras, lietusgāzes vai sniegputeņus. Dienvidu daļā ielejas aizšķērso šļūdoņi, un te darbojas ap 55 darbīgi vulkāni.
Vasaras mēnešos (jūnijs, jūlijs) gaisa temperatūra dienvidu daļā nemēdz būt augstāka par +8°C , ziemā vidējā temperatūra +15°C - +17°C. Andu kalnos, protams, valda augstkalnu klimats ar bargiem laikapstākļiem, temperatūrai pazeminoties par 5-6°C uz katru augstuma kilometru. Horna rags ir ledus klātas klintis ar skarbu vējainu klimatu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Balkānu pērle 𝐌𝐄𝐋𝐍𝐊𝐀𝐋𝐍𝐄!

Burvīgas pludmales un dzidrs Adrijas jūras ūdens, neskaitāmas senas pilsētiņas, un, protams, melnkalniešu viesmīlība.

EUR 367 | Latvia Tours

Savukārt ziemeļu daļā ir pasaules sausākā vieta Atakamas tuksnesis. Aukstās Peru straumes ietekmē okeāna ūdeņi iztvaiko ļoti maz un neveido nokrišņus. Līdz ar to izveidojas situācija, ka Andu nogāzes neļauj ieplūst mitrākām gaisa masām no R, un rodas tuksnesis, kur pat 100 gadu laikā nenolīst ne piles lietus.
Valsts vidusdaļas ielejās valda Vidusjūras tipa klimats, kur ziema ir siltāka, jo te taču dienvidu puslode.

Valsts nosaukuma izcelsme ir neskaidra, bet tiek pieļauts, ka nosaukums "Čīle" ir cēlies no Amerikas indiāņu vārda, kas nozīmē "zemes beigas".

Čīles galvaspilsēta ir Santjago. Tā ir piektā lielākā pilsēta Dienvidamerikā. Mūsdienās tā ir viena no modernākajām pilsētām kontinentā ar daudz muzejiem un eropeisko mantojumu, ar moderno arhitektūru pretstatā koloniālā laika celtnēm. Dienvidos no Santjago atrodas skaistie Maipo ielejas vīna dārzi. Ziemeļrietumu virzienā - skaistās Klusā okeāna pludmales ir stundas braucienā.

Čīlei pieder arī leģendām apvītā Lieldienu sala. Tā atrodas 3700 kilometrus no Čīles rietumu krasta, un tā ir izolētākā apdzīvotā sala pasaulē. Salai nosaukumu ir devis holandiešu jūrasbraucējs admirālis Jākobs Roggevēns, kad viņš to atklāja 1722. gada Lieldienās. Pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem salinieku senči polinēzieši izcirta noslēpumainas statujas no vulkāniskā tufa. Salā ir vairāk nekā 600 tādu statuju, dažas pat pārsniedz 20 m augstumu. Vēl joprojām nav īsti zināms, kādēļ tās tika veidotas. Salas slavenākā vieta ir Rano Raraku, kur 70 akmens statujas šķiet izaugušas no zemes. Daudz šo salu pētījis norvēģu jūras braucējs Tūrs Heijerdāls.

Svarīgākie fakti:

• Platība: 756 102 km2

• Galvaspilsēta: Santjago

• Iedzīvotāji: 18,05 miljoni (2017.gads)

• Rasu sastāvs: eiropeīdi 95%, indiāņi 3%, citi 2%

• Valsts valoda: spāņu

• Naudas vienība: Čīles peso (CLP)

• Augstākais punkts: Nevado Ojos del Salado 6880 metri virs jūras līmeņa.

• Lielākās pilsētas: Velparaiso, Antofagasta, Arika