6 interesanti fakti par Bruklinas tiltu

Santa Bivbāne | 2018.11.29

Bruklinas tilts ir kļuvis par vienu no Ņujorkas simboliem un savu ievērojamību nav zaudējis līdz pat šodienai - lai gan kopš tā atklāšanas pagājuši nu jau 135 gadi. Tilts šobrīd savieno divas Ņujorkas daļas - Manhetenu ar Bruklinu, bet savulaik, kad Bruklina vēl nebija Ņujorkas teritoriālajā sastāvā, tas savienoja divas dažādas pilsētas.

Oficiālo tilta atklāšanu pavadīja militārais orķestris un stundu gara uguņošana

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sezonas atklāšanas Grill ballīte pludmalē

18. maijā, atklājot sezonu, aicinām visus uz garšīgu un smaržīgu Grill ballīti pludmalē. Plašs grilēdienu klāsts, muzikāli priekšnesumi un izklaides bērniem.

Baltic Beach Hotel & SPA

1883. gada 24. maijā milzīgs cilvēku pūlis bija ieradies uz oficiālo Bruklinas tilta atklāšanu. Bija ieradušies ne tikai pilsētas ļaudis, bet arī ievērojami politiķi. Bija arī militārais orķestris. Bruklinā šajā pavasara dienā atbalsojās arī svētku lielgabalu zalves, bet to izgaismoja stundu gara uguņošana. Un neilgi pirms pusnakts, tilts tika atklāts, un teju ap 150 tūkstošiem cilvēku to šķērsoja nākamās diennakts laikā. Izdevums "The New York Times" šo pasākumu pat nodēvēja par lielāku svētku dienu Bruklinas vēsturē. Tomēr ne visi bija priecīgi par šo notikumu, proti, bija ļaudis, kuri oficiālo atklāšanu boikotēja, jo tā notika vienā dienā ar karalienes Viktorijas dzimšanas dienu.

Lai šķērsotu tiltu, sākotnēji nācās maksāt

Kad Bruklinas tiltu atklāja, cilvēkiem, kuri to vēlējās šķērsot kājām, nācās maksāt vienu peniju, bet piecus centus par zirgu un cilvēku, kurš šķērso to kopā ar viņu. Savukārt, desmit centus bija jāmaksā, ja pāri tiltam devās ar zirgu un ratiem. Par to, lai pāri tiltam pārvestu, piemēram, govi bija jāsamaksā pieci centi, bet par cūku vai aitu – divi centi. Ceļa nodevas tika atceltas vien 1911. gadā ar tā brīža Ņujorkas mēra atbalstu.

Tilts savulaik savienoja divas dažādas pilsētas

Bruklina nebija daļa no Ņujorkas līdz pat 1898. gadam, kad notika referendums un tā tika iekļauta Ņujorkas pilsētas teritoriālajā sastāvā. Pirms apvienošanās tā bija ceturtā apdzīvotākā pilsēta valstī aiz Ņujorkas, Čikāgas un  Filadelfijas. Tā bija atzīta un slavena ar baznīcām, labām skolām un zemu noziedzības līmeni.

Tas kļuva par iedvesmas avotu māksliniekiem un tika izmantots reklāmās

Bruklinas tilts savulaik iedvesmoja vairāk māksliniekus. Gan gleznotāji, gan fotogrāfi steidza šo ievērojamo tiltu iemūžināt no dažādiem rakursiem kā atmiņā paliekošu un ievērojamu objektu. Tāpat tas iedvesmoja daudzus rakstniekus, dzejniekus un mūziķus – ik vienu, kura sirds iededzas mākslas priekšā. Turklāt tas kļuva pat par simbolu Itālijā ražotai košļāmajai gumijai un pat atsevišķu alkohola pudeļu noformējumā tika izmantota šī tilta simbolika.

Bruklinas tilts – vieta, kur Maurīcijas piekūni vij ligzdas

Maurīcijas piekūni ir ievērojami ar to, ka, lidojot, spēj sasniegt pat ātrumu 200 kilometrus stundā. Bija laiks, kad šie unikālie putni bija pametuši Ņujorkas pilsētu, bet pēc laika atkal atgriezās un par pastāvīgu mājvietu nu ir izvēlējušies tieši Bruklinas tiltu. Vēl tie kā mājvietu ir atzinuši baznīcu torņus, debesskrāpjus.

Tilta būvēšanas laikā bojā gāja vismaz 20 cilvēki, to starpā arī tilta projektētājs

Pat vēl nesākot tilta būvēšanu, jau 1869. gadā bija pirmais bojāgājušais. Tas bija Vācijā dzimušais Džons A. Roblings, kurš uzskatāms par tilta autoru - viņš projektēja Bruklinas tiltu un mira pirms pat vēl tika sākta tā būvēšana. Proti, kādā pēcpusdienā gatavojot tilta izstrādes plānu un nolasot kompasa rādījumus, viņa kājas neveiksmīgi tika saspiestas starp pāļiem un laivu. Tā rezultātā nācās apmutēt kājas, bet vēlāk viņš mira. Pārējie bojāgājušie bija celtnieki, kuri mira tilta būvēšanas laikā. Kopumā ar tilta izbūvi saistītas aptuveni 20 līdz 30 nāves.