Slovēnijā tiks atklāta 300 kilometrus gara pārgājienu taka

Santa Bivbāne | 2018.11.07

Uz piedzīvojumiem kāri ceļotāji visai bieži savas brīvdienas ieplāno pavadīt aktīvi un viens no šādiem veidiem, kā pavadīt atvaļinājumu ir došanās pārgājienos. Jauni piedzīvojumi nav jāmeklē nekur tālu, jo tepat, Eiropā – Slovēnijā – 2019. gada pavasarī tiks atklāta pārgājienu taka, kas vīsies 300 kilometru garumā. The Julian Alps Hiking Trail jeb Jūlijas Alpu pārgājienu taka būs sadalīta dažādos posmos, un katrs no tiem būs vidēji 20 kilometrus garš. Nākotnē plānots pārgājienu takai pievienot iespējas pārvietoties arī velosipēdistiem.

Taka sāksies Austrijas - Itālijas - Slovēnijas robežu krustpunkta - mazā ciematiņā Ratečē. Tā pārsvarā vīsies cauri ciematiem un sagurušie daudzviet varēs izmantot arī sabiedriskā transporta pakalpojumus (lai gan – kas tad tas vairs par pārgājienu, vai ne?). Iespējams, lielākā daļa no sadalītajiem takas posmiem atradīsies pieturu tuvumā un vietās, kur iespējams iegādāties pārtiku un dzērienus. Paredzēts, ka katrā no pieturpunktiem būs iespējams iepazīties ar vietējām paražām, mītiem un leģendām, kulinārajiem mantojumiem un unikāliem amatnieku radītajiem darbiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Svinam Vācijas futbola vasaru

Apvieno savu futbola braucienu ar apskates ekskursiju pa Vāciju! Mēs piedāvājam ekskluzīvu atlaidi visiem faniem, kas ceļo uz Vāciju, lai atbalstītu savas koman

Europcar

Augstākais takas punkts atradīsies 2500 metrus virs jūras līmeņa. Tas atradīsies kādā zīmīgā vietā, kas kalpo par nacionālo simbolu un ir redzams gan karogā, gan ģerbonī – Slovēnijas augstākajā kalnā Triglavā (2864m) . Leģendas stāsta, ka tas esot aizmidzis milzis ar trim galvām, tāpēc tas ieguvis šādu nosaukumu.

Kalnu posms būs daudzveidīgu dabas ainavu pilns un vīsies cauri upēm, ezeriem, ūdenskritumiem, mežiem, ziedu pļavām un gleznainām klintīm.

Lai gan taka pilnība tiks iezīmēta nākamajā vasarā, jau šobrīd pieejams digitālais cēļvedis, ar kuru varat iepazīties šeit.

Slovēnija ir viena no mazākajām Eiropas valstīm. Mūsdienu Slovēniju parasti pazīst kā vienīgo Dienvidslāvijas republiku, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez karadarbības. Tas varēja notikt tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava valoda, īpatnēja kultūra un labi attīstīta saimniecība.

Slovēnija ir sava ziņā unikāla zeme, jo neskatoties uz savu nelielo izmēru, tā ir ļoti daudzveidīga. Tā pilnībā attaisno tai piedēvēto epitetu "Eiropa attēlota miniatūrā". Novietota apskaužamā ģeogrāfiskā pozīcijā starp Alpiem un tuvu pie jūras, tā ir svētīta ar iespaidīgiem kalniem un karsta veidojumiem, bieziem mežiem un Adrijas jūras piekrasti.

Iespaidīgās virsotnes, kas cauru gadu klātas sniegiem, gleznainās ielejas, straujās upes, dzidrie ezeri, brīnumainie ūdenskritumi, alas - paradīze alpīnistiem, kalnu slēpotājiem vai vienkārši romantiķiem. Te ir vairāk nekā 7 000 km ar marķētām kalnu takām pārgājieniem.

Slovēnija pievelk tūristus ne tikai ar savu daudzveidīgo ainavu, bet arī ar ūdensdziedniecības kūrortiem, kuri izpelnījušies popularitāti visā pasaulē. Tie ir ideāla vieta veselības uzlabošanai.