Saulkrastu Balta kāpa – pirms un pēc

Santa Bivbāne | 2018.11.07

Rudenim tik ļoti raksturīgo spēcīgo vēja brāzmu laikā un erozijas ietekmē, novembra pirmajā nedēļas nogalē Saulkrastos daļēji nobrukusi Baltā kāpa un izpostīta koka laipa. Vairāku gadu garumā, realizējot dažādus projektus, Saulkrastu novada pašvaldība mēģinusi rast risinājumus, kā saglabāt un aizsargāt – Balto kāpu, tomēr nākas secināt, ka ar dabu cīnīties nav iespējams.

Baltā kāpa atrodas Inčupes labajā krastā, pie upes ietekas jūrā, no tās paverās izcili skaists skats uz Rīgas jūras līci. 18 metru augstā kāpa Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā ir bijusi lieliska skatu vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci.

Raksts turpinās pēc reklāmas

️Tunisija😲 Neticamas cenas!

Aprīļa beigas un maijs Tunisijā - laiks atpūtai spa un talasoterapijai, siltas saules baudīšanai, aizraujošām ekskursijām un pastaigām gar silto jūras krastu.

EUR 295 | Atlantic Travel

Baltā kāpa veidojusies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim. Ejot uz Balto kāpu, pa ceļam ir Katrīnas liepas. Nostāsti vēsta, ka tās stādījusi Krievijas ķeizariene Katrīna II, kura neilgu laiku atpūtusies Pabažu jūrmalā.

Saulkrastu Baltajā kāpā uzņemti skati vēsturiskajām Rīgas kinostudijas mākslas filmām "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956) un "Nauris" (1957).

Kāpas apkārtne allaž ir bijusi labiekārtota un sakopta, bet tās nogāzes – nostiprinātas. Lai arī kāpa ir apaugusi ar priežu mežu, arvien ir redzama tās stāvā, uz jūru vērstā nogāze. Tomēr dabas likumus nav iespējams mainīt – atliek vien tiem pielāgoties un ar skumjām pieņemt Baltās kāpas likteni.

Tomēr ir arī labas ziņas - labiekārtojot Baltās kāpas infrastruktūru, nākamgad tiks realizēts "Interreg" Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts. Tas paredz izveidot laipu vairāku metru garumā, lai dabas objekts būtu ērti pieejams visiem apmeklētājiem. Šis apskates rajons būs īpaši pielāgots arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī bērniem ar vecākiem. Tādēļ Saulkrastu viesiem tiek lūgts respektēt aizvadītās nedēļas nogales notikumus un sabrukušās laipas tuvumā neatrasties.

Travelnews.lv redakcija ir laimīgi, ka reiz redzējuši un iemūžinājuši mirdzošo jūras krasta pērli – Balto kāpu. Apskati mūsu notvertos mirkļus šeit.

Saulkrasti ir brīnišķīga jūras piekrastes pilsēta un tajā ir daudzi interesanti apskates objekti. Minēsim trīs spilgtākos, bet ar pārējiem vari iepazīties Saulkrastu Tūrisma informācijas centra mājaslapā.

Vides dizaina parks

Saulkrastos, pie Baltās kāpas, apskatāmi vairāki interesanti vides objekti, kas mudina ieklausīties un ieskatīties dabā vērīgāk. Ežu mamma Frīda un zaķis Fredis draudzīgi mudina apmeklētājus nemēslot, kā arī doties dabā klusi – netrokšņojot. Kukaiņu ceļš pievērš uzmanību tam, ka ikdienā mums apkārt rosās ļoti aktīva dzīvība – dažādi kukaiņi, kurus bieži pat nemanām. Savukārt klausīšanās ierīcē - īpaši izveidotā taurē, var klausīties jūras viļņu un priežu šalkoņas. Informatīvie stendi un norādes sniedz informāciju par apkārtnes dabas vērtībām un Baltās kāpas veidošanās procesu.

Katrīnas liepas

1764. gadā Katrīna II (Krievijas imperatore 1762.–1796.g.) pagodināja Igauniju un Vidzemi, ceļojot no Pēterpils uz Rīgu. Ķeizariene vēlējās pārliecināties, vai arī Vidzemes guberņā joprojām ir zemnieki, kuri neprot lasīt un rakstīt, un vai tos var pirkt un pārdot. Skaistā Pabažu jūrmala pie Baltās kāpas, kur Katrīna II atpūtusies un peldējusies jūrā, viņu iedvesmojusi, un šajā vietā imperatore iestādījusi divas liepas, kuras apskatāmas vēl šodien. Vēlāk vieta, kur Katrīna peldējusies, nosaukta viņas vārdā – Katrīnbāde.

Zvejniekciems un Skultes osta

19. gadsimtā izveidojās neliels ciems Skultes jūrmalā, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums Zvejniekciems radās no iedzīvotāju pamatnodarbošanās. 1967. gadā Skultes Zvejniekciema daļa pievienojās Saulkrastu pilsētciematam. Šodien Zvejniekciemā darbojas Skultes osta, kuru svinīgi atklāja 1939. gada 7. oktobrī. Akmens, ko izvēlējies Kārlis Ulmanis kā ostas būves liecinieku, joprojām atrodas Zvejniekciemā, un ostā arī šodien notiek aktīva darbība. Starp Skultes ostu un Saulkrastu pludmali atrodas Zvejniekciema akmeņainā pludmale. Vieta radošām dvēselēm, kur iedvesmoties vasaras atspulgos, kur dzirdēt ko jaunu, klausoties priežu rudens sarunas, un būt ar sevi ziemas stindzinošajā gaisā vai pavasara mūzas gaidās.