Vai pasaulē sāk rasties tūrisma pārslogojums?

Santa Bivbāne | 2018.10.17

Teju vai ik nedēļu kāda presē publicēta ziņa par aizliegumiem tūrisma objektos liek aizdomāties, vai sākusies "ēra", kad pasaulē gluži vienkārši ir par daudz tūrisma un ceļotāju.  

Sardīnijā tiem, kas par suvenīriem mājās izvēlas vest zeltainās smiltis, spriež līdz pat 3000 Eiro lielu sodu (raksts atrodams šeit ). Venēcijas varas iestādes bargi vērsīsies pret tiem, kas sēdēs neatļautās vietās, Romā pēdējā laikā tūristi bieži peldas neatļautās vietās, Bali sodīs tos, kas izrāda klaju necieņu pret vietējās zemes kultūru un svētvietām, bet Taizemes slavenākā pludmale Maya Bay, kas kļuvusi populāra pateicoties 2000. gadā radītajai filmai "Pludmale", tūristiem šobrīd liedz apskati vispār.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Glika dienas Alūksnē

Godinot Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku 370. gadskārtā un svinot Bībeles tulkojumam 330 gadus, Alūksne aicina uz “Glika dienām”!

Alūksnes TIC

2018. gada 27. septembrī Vašingtonā tika organizēts Pasaules tūrisma forums, kurā tika diskutēts par tūristu ietekmi uz galamērķiem un vidi kopumā. Tika uzsvērts, ka problēma netiks risināta tik ilgi, kamēr tai nepievērsīsies visas iesaistītās puses un neveidos vienlīdzīgu mijiedarbību.

CNN iesaistījās diskusijā par to vai šajā jautājumā ir kādi risinājumi, lai savi ceļojuma čemodāni nav jāliek pārdošanas sludinājumos un var sapņot par ceļojumiem nākotnē. Barselonas pārstāvji apgalvoja, ka ceļotāju pieaugumu rada nekustamā īpašuma nomas tirgus pieaugums un iespēja izīrēt pārāk daudzus īpašumus tūristiem, tādējādi nespējot kontrolēt pilsētas viesu skaitu. Jo īpaši, ja šāds tūristu pārplūdums rodas vietās, kur ir īpaši negatīva attieksme pret ceļotajiem. Protams, pozitīvais aspekts tūrisma industrijai ir peļņa un iespējas dzīvot labāk, tomēr spiediens, ko rada pieaugošais tūristu skaits, atstāj arī kaitējumu videi un tas vairo negatīvo attieksmi.

Lielākais šībrīža tūrisma objektu popularitāti veicinošais rīks ir sociālie mediji, jo īpaši - Instagram platforma, kur sekotāji, ieraugot fantastiskas fotogrāfijas no populāriem vai slavu vēl neguvušiem objektiem, tiecas turp doties. Šobrīd Instagram lieto jau vairāk kā viens miljards no visiem pasaules iedzīvotājiem. Speciālisti cer, ka šī platforma ne vien popularizēs objektus kā tādus, bet spēs tās lietotājiem likt aizdomāties par to ietekmi uz vidi un tūrisma objektiem.

Atgriežoties pie sociālo tīklu varenumu, Islandes pārstāvji atzīst, ka pateicoties tiem, pēc 2010. gada vulkāna Eijafjadlajegidla izvirduma, internetā ceļoja atbalsta sauklis "Inspired by Iceland" (Islandes iedvesmots) un tūristu skaits strauji kāpa par 25 % ik gadu. Islandes tūrisma nozares speciālisti sociālos tīklus joprojām izmanto ka spēcīgu rīku arī tūristu izglītošanai un māk gudri aicināt tos cienīt vareno dabu un vietējos iedzīvotājus. Tomēr reizēm ir notikumi, kas pēkšņi popularizē kādu iepriekš atzinību neguvušu objektu (piemēram, kāda populāra grupa savā video klipā ietver kadrus ar kādu dabas ainavu) un tūristu pūļi steidzas to apskatīt. Domstarpības rodas gadījumos, ja šis "jaunais" objekts atrodas privātā teritorijā un tās saimnieku īpašumtiesības netiek respektētas. Tomēr šīs situācijas ātrāk vai vēlāk atrisinās.

Strīdīga situācija joprojām valda arī slavenajā un senajā inku pilsētā - Machu Picchu. Tajā ik dienu limitēts skaits tūristu drīkst apbrīnot un izbaudīt senatnes elpu Peru slavenākajā apskates objektā. Virsotnes apkārtnē trūkst naktsmītņu un tās netiek radītas, jo strīdīgi noskaņotas ir divas puses - vietējie iedzīvotāji, kuri uzskata, ka apkārtne pieder viņiem un tie ir tiesīgi saņemt daļu ienākumus, kas rodas no tūristu plūsmas, bet Peru valdība un uzņēmēji lielāko daļu no ienākumiem virza sev un nedalās tajos ar vietējiem Machu Picchu iedzīvotājiem. Tādēļ iedzīvotāji ir aizvainoti un ne vienmēr spēj ar atvērtām sirdīm un attieksmi uzņemt ceļotāju plūsmas. Inki ir vietējo iedzīvotāju senči, priekšteči, bet viņi zaudējuši cerību saņemt priekšrocības no tā, ko šis fakts nozīmē.

Attiecīgās valsts varas iestādes regulāri veic dažādus tūrisma attīstību ierobežojošus pasākumus. Tomēr liels ir izaicinājums to izdarīt gudri un pareizi – jo, protams, valstis nevēlas zaudēt prāvos tūrisma sektora nestos ienākumus. Pareizāk sakot, tūristu plūsmu vajag nevis ierobežot, bet ievirzīt pareizākās sliedēs, attīstīt harmonijā ar vides un iedzīvotāju interesēm.  Tādēļ daudzos apskates objektus ceļotājiem piedāvā apskatīt limitētos skaitos un laikos. Un šī pavisam noteikti kļūs par nākotnes praksi daudzviet.