15. oktobris vēsturē: tiek dibināts Vidzemes tirgus

Foto: Pixabay.com | Santa Bivbāne | 2020.10.15

Tirgus ir īpaša vieta katrā pilsētā. Tajā valda andelēšanās un kņada, sezonāli mainās piedāvājums un pircēji netrūkst nevienā no gadalaikiem. Arī ceļojumos, lai gūtu sulīgāku iespaidu par valstīm, uz kurām tūristi devušies, iesaka apmeklēt tirgu, jo tajā iespējams redzēt un sajust kolorītu tautas tradīciju atspoguļojumu.

Rīga jau izsenis ir slavena ar saviem tirgiem. Tirgus plači nebija vien pirkšanas un pārdošanas vieta – šeit varēja uzzināt pēdējos jaunumus, te tika svinēti svētki un virmoja radošās aktivitātes.

Vidzemes tirgus radies 1876. gadā – tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas vietā, kur tas izveidojies pie artēziskās akas jeb Lielā pumpja. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Vidzemes tirgus radies tāpēc, ka priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bijis visai apgrūtinoši, līdz ar to pilsētas vadība ierādījusi vietu priekšpilsētas tirgum.

Tirgoties gribētāju bijis daudz, tāpēc 1897. gadā tas pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Vidzemes tirgus bija pirmais Rīgā, kurā izbūvēti labiekārtoti paviljoni. 1902. gada 15. oktobrī tika atklāti divi Aleksandra (tagadējā Vidzemes) tirgus paviljoni un pārvaldes ēka Brīvības un Matīsa ielu stūrī. Viens no paviljoniem – pirmā slēgtā tipa tirdzniecības halle Rīgā – bija paredzēta gaļas tirdzniecībai. Otrs – atklātā tipa halle – kalpoja citu pārtikas produktu tirdzniecībai. Tirgus celtniecības kopējās izmaksas tolaik bijušas 235 tūkstoši rubļu.

Tirgus ēkas ir celtas eklektisma stilā ar metāla formu pārsegumiem – pēc arhitekta Reinhoda Šmēlinga projekta. Tirgus paviljoni būvēti atbilstoši savai funkcijai. Garo, plašo ēku, kas sānskatā ir visai vienmuļa, atdzīvina rotaļīgie frontoni.