Jūrmalā krāšņi mirdzēs gaismas, skaņu un skulptūru ainavas

jurmala.lv | 2018.10.08

No 2018. gada 20. līdz 22. oktobrim Jūrmala kļūs par valsts dibināšanas simtgades festivāla "Latvijas Goda aplis" norises vietu. Festivāla krāšņākās aktivitātes norisināsies Dzintaru koncertzālē.

Festivāla krāšņākās aktivitātes norisināsies Dzintaru koncertzālē, kur būs skatāma tēlnieces Lienes Mackus lielizmēra skulptūru izstāde, notiks Jāņa Šipkēvica inspirētas muzikālās performances sadarbībā ar kori "Balsis" un apvienību "Voice Improvisation Ensemble" (Zviedrija), kā arī varēs vērot Roberta Rubīna veidotās audiovizuālās projekcijas "Gaismas toņu mistērija" un apskatīt izstādi "Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei".

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aktuālās izstādes Liepājā

Iepazīsties ar šī brīža aktuālajām izstādēm Liepājā – ieplāno un iedvesmojies!

Liepājas reģiona TIB

Festivāls "Latvijas Goda aplis" ir iniciatīva svinēt Latvijas valsts simtgadi visa jubilejas gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā vai pilsētā. No 20. līdz 22. oktobrim Latvijas valsts simtgades Goda aplis tiks svinēts Jūrmalā.

Latvijas Goda apļa pasākumus Dzintaru koncertzālē ievadīs Roberta Rubīna audiovizuālās projekcijas "Gaismas toņu mistērija" 20. oktobra vakarā no plkst. 21.00 līdz 22.30. Stāstot par iecerēto gaismas šovu, Roberts Rubīns uzsver, ka audiovizuālās projekcijās tiks precīzi atainota vēsturiskās Dzintaru koncertzāles fasāde.

"Ņemot vērā ēkas vizuālos aspektus, ceļojumā cauri laikiem tiks radīts īpašs video stāsts trīs dimensijās par Jūrmalu un Dzintaru koncertzāli. Stāsts iesāksies ar jūru un nelielu zvejnieku mājiņu jūras krastā. Pēc tam, mainoties gadalaikiem – no pavasara uz vasaru, no vasaras uz rudeni, no rudens uz ziemu –, mainās arī viss apkārtējais, ko iedvesmo un pavada dabas elementi – vējš, viļņi, saule, sniegs. Līdz pašās beigās cauri gadsimtiem mēs nonākam līdz Dzintaru koncertzālei tās šīsdienas veidolā," stāsta audiovizuālo projekciju veidotājs R. Rubīns. Gaismas un skaņas priekšnesumu skatītājiem būs iespēja baudīt arī 21. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 22.30 un 22. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 22.00.

Pasākumu aktīvākās dienas Dzintaru koncertzālē būs 21. un 22. oktobris, kad Mazajā zālē būs apskatāma tēlnieces Lienes Mackus lielformāta skulptūru izstāde, savukārt mūziķis Jānis Šipkēvics sadarbībā ar kori "Balsis" un apvienību "Voice Improvisation Ensemble" veidos inspirētas muzikālās performances. Abas norises – skulptūru izstāde un muzikālās performances – savienosies kopprojektā "Pārmaiņu ainavas. Lienes Mackus un Jāņa Šipkēvica balsu un telpas konstrukcija."

Kopdarbā tiks radīta vide, kas apvienos divu mākslinieku pasaules redzējumu punktā, kad cilvēks ir brīvs un gatavs transformācijai. Par pamatu šīm izmaiņām kalpo iepriekš pieredzētais – dzīves fons. Dzintaru koncertzāles Mazā zāle tiks pārveidota par ainavu, kurā iekļaujoties, apmeklētājs sastop visdažādākos impulsus.

Tēlniece Liene Mackus koncertzāli pārveidos par laika telpu, kurā skulptūras iemieso dzīvē pieredzēto. "Dzintaru koncertzālē atradīsies objekti, kas uztver jūras tuvumu kā sākuma punktu, audzējot un ņemot, mainot, stilizējot formas, kas asociējas ar jūru un ūdeni, ar pludmales smiltīm un saullēktu, ar aizaugušām pļavām un cilvēkiem, ar gaismu un plašumu, meditāciju un mieru. Ar katru no šiem vārdiem asociējas kāda skulptūra vai objekts. Parasti uz ainavu ir ierasts lūkoties glezniecības vai video medijā. Savukārt šeit ir svarīga telpiska ainava. Un man patīk domāt, ka ainava ietekmē cilvēka raksturu, mentalitāti un pat temperatūru," stāsta māksliniece Liene Mackus. Izstāde būs apskatāma 21. oktobrī no plkst. 14.00 līdz 22.00 un 22. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 22.00.

Mūziķa Jāņa Šipkēvica inspirētās muzikālās performances radīs skaniskas balsu saites starp tēlniecības objektiem, vidi un apmeklētājiem. Jānis Šipkēvics: "Tas varētu būt jaudīgs un vērienīgs notikums ar vokālajām improvizācijām, jaunām kora mūzikas tehnikām un publiku kā daļu no topošā mākslas darba. Es ceru, ka klausītāji, kuri būs klāt šajā notikumā, piedzīvos pārmaiņas gan personīgajā pieredzē, gan iezīmēs jaunu skatījumu sabiedrībā kopumā."

Dziedātāju sastāva pamatu veido Jānis Šipkēvics, koris "Balsis" Inta Teterovska vadībā un apvienība "Voice Improvisation Ensemble" no Zviedrijas, kuras sastāvā būs gan pārstāvji no vokālā ansambļa "The Real Group" un ansambļa "The Core Team", kurš tapis serbu performanču mākslinieces Marinas Abramovičas iedvesmā un attīsta viņas metodi vokālajā mūzikā – vērīguma praksi dziedāšanā, improvizācijā, meditācijā.

Katra muzikālā performance ilgs 45 minūtes; tās norisināsies 21. oktobrī no plkst. 16.30 līdz 21.15 un 22. oktobrī no plkst. 11.15 līdz 16.00.

Festivāla "Latvijas Goda aplis" apmeklētāji Jūrmalā varēs apskatīt arī ceļojošo izstādi "Mūsu 100 tautumeitas Latvijas simtgadei". Tautumeitu figūras veidotas pēc Jūrmalas Mākslas skolas iniciatīvas radošās keramikas darbnīcās, tās veidojuši Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi, pilsētas iedzīvotāji un viesi. Izstāde apskatāma skvērā pie Dzintaru koncertzāles – dizaina koncepta veikala "Bold" skatlogā no 8. oktobra līdz 20. novembrim.

Jūrmalas Kultūras centrā no 19. oktobra līdz 10. decembrim būs apskatāma izstāde "Intonācija". Izstādē piedalīsies Jūrmalas mākslinieki – stikla māksliniece Ieva Strazdiņa, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, gleznotāja Alise Mediņa, grafiķe Nele Zirnīte. Dažādās mākslas tehnikās mākslinieki ir radījuši darbus, domājot par Latvijas jubileju, izceļot skaisto un gaišo, par ko priecājamies, ar ko lepojamies un ko vēlamies saglabāt arī nākamajā simtgadē.

Savukārt Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāma izstāde "Jūrmalas brīvības stāsti". Tā veidota, līdz ar citām Latvijas pilsētām iesaistoties vērienīgajā iniciatīvā "No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts". Izstāde "Jūrmalas brīvības stāsti" stāsta par dažādu tautību cilvēkiem, jūrmalniekiem, un par to, kā viņi nonākuši Jūrmalā, kļūstot par daļu no pilsētas vēstures. Līdz ar muzejiski ierastiem stendiem un vitrīnām ar eksponātiem izstādē būs arī video intervijas, hroniku fragmenti, audioieraksti. Izstādes veidošanā līdzdarbojās jūrmalnieki, daloties ar saviem dzīves un brīvības stāstiem un uzticot muzejam ģimenes relikvijas.