Apritējis pirmais kultūras mantojuma satura digitalizācijas projekta gads

Jana Ķikāne | 2018.10.04

Šī gada septembra beigās apritējis pirmais projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” īstenošanas gads. Tā laikā intensīvu kultūras mantojuma digitalizāciju veikušas projektā iesaistītās institūcijas – Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nacionālā kultūras mantojuma padome (NKMP), Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).

Jau šobrīd Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā (lndb.lv) ir pieejami projektā digitalizētie materiāli – 400 000 reģionālo laikrakstu lappuses (www.periodika.lv), 1 700 grāmatu (gramatas.lndb.lv), 600 latviešu komponistu nošu rokrakstu un vairāk nekā 300 citu dokumentu. Digitalizēti vairāk nekā 100 000 attēlu, fotogrāfiju un karšu, uzsākta skaņu un video ierakstu digitalizācija, t.sk., Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio arhīvos uzkrātā kultūras mantojuma digitalizācija, operas un baleta izrāžu un kultūras pieminekļu trīsdimensiju jeb 3D digitalizācija.

Raksts turpinās pēc reklāmas

TŪRISMA TRIATLONS VIŠĶOS 12.MAIJĀ

Šī gada 12. maijā visi tiek laipni aicināti piedalīties ikgadējā Tūrisma triatlonā, kurš šogad pirmo reizi norisināsies Višķos.

TAKA

Pirmo reizi tiek digitalizēti arī dokumenti par valsts kultūras pieminekļiem. NKMP Pieminekļu dokumentācijas centra vadītāja Simona Čevere uzsver: “Digitalizācija pievērsusi uzmanību fondiem, kas tā formāta un veida dēļ līdz šim nav bijuši ērti ikdienas pieejai, līdz ar to maz izmantoti – uzmērījumi un fotonegatīvi. Digitalizēti aptuveni 95% NKMP krājumos glabāto uzmērījumu par aptuveni 3000 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem objektiem.”

Savukārt LNA veiksmīgi vada kinodokumentu digitalizācijas un restaurācijas procesu. Digitalizācija ar vienkāršoto pēcapstrādi veikta 942 kinohronikām un dokumentālām filmām nepilnu 7000 minūšu apjomā. Pilnā restaurācija veikta sešām dokumentālajām filmām – “Baltie zvani”, “Vecāks par 10 minūtēm”, “Sākums”, “Krasts”, “Mana Rīga”, “Sarunas ar karalieni” un piecām spēlfilmām – “Motociklu vasara”, “Puika”, “Dāvanas pa telefonu”, “Šahs briljantu karalienei”, “Liekam būt” – vairāk nekā 550 minūšu garumā. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante stāsta: “Kinodokumentiem izveido kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas, kas nodrošinās ne tikai kinodokumentu saglabāšanu, bet palielina arī aktīvu to izmantošanu un pieejamību. Par digitalizētajām un restaurētajām filmām ir ļoti liela interese. Filmas, sevišķi, ja tās ir labā kvalitātē, ir ļoti pieprasītas kā jaunu biznesa ideju avots.” Portālā filmas.lv ir izveidota jauna sadaļa “Arhīva krājums”, kurā visi interesenti bez maksas var noskatīties projekta ietvaros digitalizētās un restaurētās filmas. Pirmās digitalizēto kinohroniku kopijas ir pieejamas LNA portālā redzidzirdilatviju.lv.

Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā ir izveidota digitālā kolekcija “Dziesmu svētku krātuve”. Tā ir tīmekļa vietne ar bagātīgu un uzticamu saturu, kas radīta ar mērķi ieinteresēt un izglītot sabiedrību par Dziesmu un deju svētkiem kā būtisku latviešu tautas tradīciju un nemateriālā mantojuma daļu. Kolekcijā ietilpst vairāk nekā 3 300 digitalizētas kultūras vērtības – attēli, plakāti, fotogrāfijas, publikācijas, svētku organizācijas dokumenti, skaņu ieraksti, virsdiriģentu un virsvadītāju atmiņu stāsti un citi materiāli.

Turpretī KISC kultūras centros (kopā 29) Latvijas reģionos īstenojis augstas kvalitātes tehnoloģiskā aprīkojuma piegādes, kas nodrošina Latvijas iedzīvotājiem sev tuvākajā kultūras centrā iespēju skatīties kultūrvēsturiskas nozīmes, ar autortiesībām aizsargātas kinofilmas. Tāpat piegādātās tehnoloģijas ļaus skatīties dažādu kultūras notikumu translāciju, piemēram, Nacionālās Operas un baleta teātra izrāžu tiešraides.

Projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” virsuzdevums ir nodrošināt Latvijas kultūras mantojuma plašu pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē, kas kalpo par pamatu nacionālās identitātes stiprināšanai, kultūras, zinātnes, zināšanu sabiedrības un radošo industriju attīstībai, un nodrošināt ilgtspējīgu nacionālā kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšanu digitālā formā, atkārtotas tā izmantošanas iespējas jaunos produktos un pakalpojumos, kā arī iekļaušanos vienotā Eiropas un pasaules kultūras digitālajā telpā. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fons un Latvijas valsts. Projekts noris 4 gadus līdz 2021. gada 22. septmbrim.