Karību jūras pludmalēs atkal cīnās ar jūraszālēm

Kad pirms septiņiem gadiem Karību jūras pludmalēs tika novērotas izskalotas jūraszāles, vietējie iedzīvotāji cerēja, ka tas ir tikai vienas reizes gadījums. Liela daļa citkārt skaisto pludmaļu bija noklātas ar jūraszālēm, kas ne tikai bojāja skatu, bet arī puva un attiecīgi - smirdēja.

Tolaik, 2011.gadā, ar jūraszālēm noklātas bija neskaitāmas pludmales no Tobago salas līdz pat Antigvai.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Glika dienas Alūksnē

Godinot Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku 370. gadskārtā un svinot Bībeles tulkojumam 330 gadus, Alūksne aicina uz “Glika dienām”!

Alūksnes TIC

"Tā bija pirmā reize, kad mēs ko tādu redzējām. Tas bija liels šoks un nevienam nebija ne jausmas ko tagad iesākt ar izskalotajām jūraszālēm," atceras profesors Hazels Oksenfords, kas ir eksperts zemjūras bioloģijā.

Tomēr vietējo cerības nepiepildijās un pēc trim gadiem jūraszāles atgriezās un nu jau pat vēl lielākā apjomā. Pēc pāris mēnešiem līdzīga problēma tika novērojama arī Meksikā, kur jūraszāles šoku izraisīja arī slavenajā Kankūnas apgabalā.

Tagad, 2018.gada vidū, jūraszāles ir atgriezušās Karību jūrā un viss liecinot, ka šis varētu būt "trakākais gads līdz šim".

"Mūsu satelīta uzņēmumi liecina, ka tas jūraszāļu apjoms, kas tiek novākts no pludmalēm, ir lielāks nekā jebkad iepriekš," turpina profesors Oksenfords.

Karību jūras salu valdības apliecina, ka jūraszāles noteikti ietekmē tūrismu, zvejniecību un dabu - uzsverot, ka problēma varētu būt ilgtermiņa.

"Tādā pašā veidā kā mēs gatavojamies vētrām un viesuļvētrām, mums būs jāgatavojas arī jūraszālēm, pauda Antigvas dabas ministrs.